Neziņā par nākotni
Glābšanas darbu vadītājs Aleksejs Barans Dienai atzina - ļoti cerams, ka neviens cilvēks gruvešos vairs nav palicis, jo, ja no rīta bijusi cerība kādu izglābt, tad tagad gruveši saspiedušies, gaisa kabatas piepildījušās ar putekļiem, tādēļ izdzīvojušos atrast cerību gandrīz nav. Iepriekš jau tika atrastas piecu cilvēku mirstīgās atliekas - gāja bojā divi cilvēki, kas bijuši dzīvoklī, kur notika sprādziens, viņu augšstāva kaimiņi un kaimiņiene no blakus dzīvokļa. Vairāki pensijas vecuma mājas iedzīvotāji šobrīd ārstējas Gaiļezera slimnīcā.
«Atnācu mājās no darba, paēdu, aizgāju gulēt, bija parasts vakars. Bez 15 minūtēm trijos naktī pamodos no tā, ka kļuva grūti elpot, sāku smakt. Dzīvoklis bija pilns ar dūmiem, bet troksni nebiju dzirdējis,» notikušo atstāsta Sergejs. «Visus cilvēkus jau izvilka, tur, kur tagad rok, vēl viens mazs sunītis ir palicis,» pamezdams ar roku uz sagruvušo mājas daļu, stāsta cietušais.
Nopostīta ir trešdaļa mājas, bet abpus tai esošie korpusi sprādzienā ir maz cietuši. Tagad galvenā izdzīvojušo bēda ir - kas notiks ar viņu mitekļiem. «Pašvaldība teica, ka iedos vietu dienesta viesnīcā, ar to arī solījumi beidzās. Tūlīt visu novāks, aizbrauks prom, par mums aizmirsīs. Dzīvokļi ir privatizēti, nedomāju, ka pašvaldība tagad ies māju remontēt,» sūkstās kāds Sergeja kaimiņš.
Kamēr glābēji ietur pusdienas, A. Barans Dienai paskaidro, ka gruvešus iecerēts novākt jau līdz vakaram, kas ar ēku notiks tālāk, būs jāspriež vietējai būvvaldei. Jautāts, vai sprādziena nesagrautās ēkas daļas ir drošas, viņš atzīst, ka, visticamāk, jā, bet glābēji par to vēl pārliecināšoties, pirms laidīšot iemītniekus dzīvokļos pēc mantām.
Būvniekus nevaino
Kaut arī, pēc A. Barana stāstītā, vēl pāragri izdarīt galīgo slēdzienu par sprādziena iemesliem, policija vāc pierādījumus un iztaujā lieciniekus. Viss liecina, ka notikušajā vainojama gāzes noplūde. Sagruvusī ēka ir Brežņeva valdīšanas laikā celta trīsstāvu ķieģeļu plānveida būve, tomēr nav pamata bažām, ka traģiskajos notikumos būtu vainojams padomjlaika celtniecības brāķis.
Šādam viedoklim sliecas piekrist arī arhitekts Pēteris Blūms. «Ja ķieģeļu mājas ir normāli būvētas, tās stāv ļoti stabili. Mājas nemēdz pēkšņi sabrukt, jo Latvijā nav tādi klimatiskie vai grunts apstākļi, kas to varētu izraisīt. Pie mums stāv ēkas arī no XIII gadsimta, lielas ēkas un ar būvnieciskām nepilnībām. Tas, ka šādas ēkas ir nedrošas un būtu jājauc nost masveidīgi, ir blēņas,» viņš skaidro. Šādu ēku lielākā problēma esot sienu relatīvais plānums, kas nozīmē lielus siltumzaudējumus, kā arī padomjlaikā ierastā prakse, ka ēku uzbūvē, bet nekopj, kas novedis pie daudzu ēku sliktā stāvokļa. Tomēr savulaik veiktie amortizācijas aprēķini, ka ēkas pēc kāda laika būtu jājauc nost, ir apstrīdami, kamēr vien tās tiek uzturētas.
Kā ziņo aģentūra LETA, Mālpils sprādziens ir viena no lielākajām traģēdijām Latvijas vēsturē. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš jau izteicis savu līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un visiem mālpiliešiem, kā arī pateicies atbildīgajiem dienestiem, novada pašvaldības vadībai un vietējiem iedzīvotājiem, kuri pēc savas iniciatīvas, nežēlojot savu laiku un spēkus, iesaistījušies glābšanas un palīdzības darbos.