Gadoties arī paslīdēt, ja asfalts ir nokaisīts ar šķembām. Motosezonas atklāšana gan nepārprotami nozīmē to, ka mediķi motociklistus satiek krietni biežāk un Dienai par gūtajām traumām pat stāsta nelabprāt, jo tās ir ļoti smagas. Slimnīcās mediķi kā risinājumu redz izglītojošas kampaņas, bet paši motociklisti saka, ka visus pārmācīt nevar un pārgalvīgi braucēji ir ne tika motociklistu vidū.
Jautājums aktuāls
Vēl maija sākumā reģistrēti 26 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietuši 16, bet gājuši bojā divi motociklisti, tagad negadījumu skaits audzis līdz 141, bet miruši jau seši motociklisti, 94 guvuši traumas, liecina Valsts policijas apkopotā informācija. Tas uzskatāmi rāda, ka visvairāk negadījumu ir tieši vasarā. Arī slimnīcām tas nozīmē, ka uz operāciju galda gulsies vairāk šādu pacientu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs un ortopēds Andris Vikmanis Dienai stāsta, ka motociklistu traumas nereti pat ir smagākas nekā pie auto stūres sēdošajiem, jo motociklists ir neaizsargātāks pret traumu riskiem. Tam pilnīgi piekrīt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. Protams, traumu smagums ir atkarīgs no negadījuma apstākļiem, bet tās var būt arī ļoti, ļoti nopietnas, līdz pat nāves izraisīšanai. Arī nesenajās brīvdienās viens motociklists gājis bojā. Bieži mediķi redz dažādus kaulu lūzumus, galvas un mugurkaula traumas, kā arī politraumas. «Nevajag īpašu iztēli, lai iedomātos, kas notiek ar cilvēku, ja motocikls brauc, pieņemsim, ar atļauto braukšanas ātrumu 90 kilometriem stundā un avarējot kūleņo,» saka I. Bukša.
Piecu gadu griezumā slimnīcā gan nav novērots, ka šādu pacientu kļūtu ik gadu jo vairāk, bet šogad ievērojami biežāk cieš sievietes.
Alkohols nav iemesls
Valsts policijā Dienai stāsta, ka galvenie motobraucēju pieļautie pārkāpumi ir ātrums un riskanta manevrēšana. Tādēļ, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus satiksmes dalībniekus, ir ļoti būtiski ievērot atļauto braukšanas ātrumu.
Tāpat arī strauja manevrēšana krustojumos, starp joslām, kā arī starp citiem transportlīdzekļiem ir viens no biežākajiem negadījumu iemesliem. Šiem pārkāpumiem ceļu satiksmē policija sola pievērst pastiprinātu uzmanību.
Kopš gada sākuma līdz 26. jūnijam motociklu vadītājiem sastādīti 392 administratīvie protokoli, no tiem 119 par ātruma pārsniegšanu, bet 18 par braukšanu alkohola reibumā. Te A. Vikmanis gan norāda, ka slimnīcā nonākušie motociklisti pārsvarā reibumā nav bijuši. Savukārt attiecībā uz ātrumu policijā piemin maija sākumā izskanējušo ziņu - kāds motociklists pie atļautajiem 90 kilometriem stundā pa šoseju traucās ar 199 kilometriem stundā. Šāda pārgalvība var būt ļoti bīstama. Jāatceras, ka motocikls, salīdzinot ar automašīnu, ceļu satiksmē pārvietojas dinamiskāk un līdz ar to ir grūtāk pamanāms citiem satiksmes dalībniekiem. Tāpēc gan pašiem motobraucējiem, gan autovadītājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, piedaloties ceļu satiksmē, jābūt atbildīgiem un ļoti uzmanīgiem.
Galvā vien ķivere
Ne mazāk svarīga ir arī motobraucēju personīgā drošība. Motociklistam jābūt aprīkotam ar motobraucēja ekipējumu - jālieto speciālais apģērbs un ķivere, kas iespējamā negadījuma brīdī pasargātu motocikla vadītāju. A. Vikmanis ar nožēlu atzīst, ka daudziem slimnīcā nonākušajiem šāda ekipējuma nav bijis. Diemžēl arī situācija, ka motociklista pasažierim labākajā gadījumā galvā ir tikai ķivere, bet mugurā vien viegls vasaras apģērbs, nav nemaz tik reti novērojama. Kritiena iznākums var būt ļoti bēdīgs, piebilst ārsts. Protams, frontālas sadursmes gadījumā apģērbs nepalīdzēs, bet krītot tomēr zināmā mērā mazliet pasargās.
Pēc motobraucēja Jāņa domām, labs ekipējums ir pats svarīgākais. Protams, tas arī nebūt ne lēti maksā, bet uz veselības rēķina taupīt nevajadzētu. Viņš gan godīgi atzīst, ka karstā laikā vilkt biezu ādas jaku nav nekādas vēlēšanās, bet tad braukšanas stils esot krietni piesardzīgāks. Ar pasažieri aizmugurē piesardzība tikai pieaugot. Jānis piebilst, ka ikkatrā moto klubā ir savi nosacījumi un jāievēro arī kārtības rullis, kurā ietverti punkti par drošību. Pēc A. Vikmaņa domām, par sliktu nenāktu izglītojošas kampaņas, jo ar sodiem vien situāciju mainīt nevar.