Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32 Rīgā) līdz 29. maijam apskatāma izstāde Prāga caur slepenpolicijas objektīvu. Tajā eksponētas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā (ČSSR) uzņemtas fotogrāfijas. To autori ir vietējās Politiskās policijas jeb slepenpolicijas darbinieki - aģenti, kuri no totalitārā režīma kalpiem un atbalstītājiem pēkšņi ir kļuvuši par nozīmīgiem sava laikmeta dokumentētājiem.
«No vienas puses, šajā izstādē ir redzams toreizējās varas ārkārtīgais cinisms pret saviem līdzpilsoņiem, kurus izseko līdz pat visprivātākajam privātumam,» sarunā ar laikrakstu Diena saka muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte, kura iepazīstina ar šo ceļojošo ekspozīciju, kas uz laiku piestājusi Rīgā. «No otras puses, tā ļauj apmeklētājiem aizdomāties par bezprincipiāliem cilvēkiem, kuri ir gatavi iet un fotografēt citu ikdienas dzīvi līdz pat vismazākajam sīkumam,» piebilst muzeja pārstāve.
Irina Zeibārte vērš uzmanību uz vairākām fotogrāfijām, kas uzņemtas 1982. gadā Prāgā. Tajās redzams izsekojamais subjekts ar segvārdu Producents 1. Tas ir neviens cits kā pazīstamais čehu režisors Milošs Formans, kura ievērojamāko darbu vidū var piesaukt oskaroto filmu Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (One Flew Over the Cuckoo's Nest, 1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Aģentu mērķis bija dokumentēt režisora attiecības ar kino un teātra personībām, kontaktus ar grupējumu Harta 77 un aktivitātes ārpus darba laika.
«Tas ir briesmīgs zirnekļu tīkls,» muzeja pārstāve raksturo ČSSR Politiskās policijas Izsekošanas pārvaldi, kuras pirmie pavedieni meklējami 1948. gadā, īsu brīdi pēc komunistiskā apvērsuma. Sākotnēji pārvaldē darbojušies 14 cilvēku, kuru skaits ar laiku ievērojami palielinājies - līdz pat 795 darbiniekiem 1989. gadā. «Pirms likvidēšanas tā bija spējīga ne tikai izsekot 523 Čehoslovākijas un ārvalstu pilsoņus (dažus atkārtoti), bet arī daudzus objektus, tajā skaitā 12 vēstniecības,» raksta čehu vēsturnieks Pavels Žāčeks.
Izstādē Prāga caur slepenpolicijas objektīvu redzamās melnbaltās fotogrāfijas rāda toreizējā režīma pelēcības un nomāktības sajūtu un ļauj vilkt paralēles ar notikumiem, kas padomju laikā norisinājušies pie mums, Latvijā. «Čehiem pietika drosmes veikt lustrāciju uzreiz pēc Samta revolūcijas, kas norisinājās pirms vairāk nekā 25 gadiem. Viņiem tas jau sen ir pārdzīvots un izsāpēts,» akcentē Irina Zeibārte un piebilst, ka ekspozīcija palīdz parādīt totalitāro režīmu negatīvo lomu XX gadsimtā.
Plašāk par izstādi - www.lnvm.lv.