«Pret šīm izmaiņām likumā gaidāmi daudzu vecāku iebildumi, bet tas nav domāts tā, ka vienam no vecākiem jābūt blakus bērnam līdz pat trīspadsmit gadu vecumam vai jāved bērns uz skolu un mājās, bet gan tā, ka vecākiem jāzina, ka viņu atvase atrodas drošos apstākļos,» skaidro Laila Rieksta-Riekstiņa. Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu.
L. Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka iecerēto likuma grozījumu mērķis ir mudināt pieaugušos kļūt atbildīgākiem un apzināties, ka nevar, piemēram, jaunākā skolas vecuma bērnam uzticēt mazuļa pieskatīšanu un nevar ļaut bērniem nepieskatītiem rotaļāties nenožogotu dīķu tuvumā. «Tā ir pieaugušo nevērība, ja, teiksim, astoņus deviņus gadus veci bērni bez pieaugušajiem dodas peldēties,» uzskata VBTAI priekšniece.
Arī māmiņa, vecmāmiņa un Sorosa fonda Latvija iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām koordinatore Aija Tūna uzskata, ka vecāki bieži neizprot savu atbildību pret bērniem tajā vecumā, kad «bērni jau ir tiktāl paaugušies, ka vairs nav jāvadā pie rokas, bet tomēr vēl nav pieauguši». A. Tūna norāda - pusaudža vecumā bērnam ļoti svarīga vienaudžu sabiedrība. «Ja vecāki bērnam pasaka, lai tie tavi draugi pie mums nenāk, tad pusaudzis ar draugiem klaiņos pa ielām un var nokļūt apdraudošās situācijās. Vecākiem bērns jāpieņem ar visām viņa interesēm un dažādajiem draugiem. Diemžēl ģimene un arī pedagogi nereti veicina pusaudžu atstumtību, jo ir tendence viņus veidot ļoti pareizus, bet bērniem nav jābūt ērtiem,» domā A. Tūna.
Biedrības Esi brīvs valdes priekšsēdētāja Dace Freiberga stāsta, ka biedrība vecākiem organizē izglītojošus vakarus. «Pārrunājam ar vecākiem to, ko bērni dara pēc mācību stundām skolā, spriežam par to, kā pieņemt dažādu vecumposmu bērnu intereses bez panikas,» izklāsta D. Freiberga.