No veikala plaukta līdz miskastei - viens solis

Saskaņā ar EIROSTAT pētījumu datiem par 2012. gadu Latvijā 90,7% no sadzīves atkritumiem tiek apglabāti poligonos, nodarot lielu kaitējumu videi, bet tikai 0,6% tiek kompostēti. Izgāztuvēs pārtikas atkritumi tiek pārsegti ar jaunu atkritumu slāni, tur tie sadalās bez skābekļa klātbūtnes, radot lielu daudzumu metāna gāzes. Šī indīgā gāze veicina siltumnīcas efekta rašanos, tādējādi nodarot kaitējumu ozona slānim. Tāpat atkritumu apglabāšanas vietās, izšķīstot toksiskajām vielām un dažādām organiskajām vielām, notiek augsnes un gruntsūdeņu piesārņošana.

Vides pētnieki aprēķinājuši, ka katras 125 gramus smagas karbonādes saražošanai tiek patērēti 2400 litri ūdens. Brīdī, kad šī karbonāde nonāk atkritumu tvertnē, mēs izšķiežam tik daudz ūdens, ar ko varētu piepildīt 16 vannas. Un ūdens nebūt nav vienīgais, ko mēs izniekojam, tērēti tiek arī citi resursi - lauksaimniecības zeme, enerģija, darbaspēks un investīcijas.
Ar izmesto pārtiku varētu paēdināt 900 miljonus trūkumcietēju.