Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamais minimums dzīvokļiem varētu būt 40 kvadrātmetru, privātmājām - 80 kvadrātmetru. Šāda pieeja izvēlēta, lai mazinātu sociālo spriedzi, Dienai skaidro FM valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš. Statistika rāda, ka vienas vai divu istabu dzīvokļi, kuru platība nepārsniedz 40 kvadrātmetru, ir 70% no dzīvokļu kopskaita. Privātmāju vidējā platība ir 120 kvadrātmetri, ar 80 kvadrātmetru normu nodoklis nebūtu jāmaksā vairāk nekā pusei privātmāju īpašnieku.
Nordea bankas ekonomists Andris Strazds teic, ka dzīvojamās platības aplikšana ar nodokli bija gaidāma, taču tam jābūt vērstam uz turīgāko iedzīvotāju daļu, tāpēc loģiskāk neapliekamo minimumu noteikt katrai mājoklī deklarētajai personai. Taču D.Tauriņš atzīst, ka šī iespēja izslēgta atbildīgās institūcijas - Valsts zemes dienesta - iebildumu par sarežģītu administrēšanu dēļ. Šī paša iemesla dēļ nodoklis nebūs jāmaksā vairāku minimālo platību nepārsniedzošu dzīvokļu īpašniekiem. FM amatpersona gan neizslēdz, ka nākotnē sistēmu varētu uzlabot.
Patlaban nekustamā īpašuma nodokļa likme Latvijā ir 1% no īpašuma gada kadastrālās vērtības. Valsts budžeta ieguvums no jaunā nodokļa nākamgad būs 24 miljoni latu, ņemot vērā kadastra vērtību aktualizāciju pēc tirgus cenām. Grozījumi vēl jāsagatavo izskatīšanai valdībā. Citās ES valstīs ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir 0,7% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā - 0,4%, šis rādītājs vienotajā tirgū jāizlīdzina. Puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos dzīvot mājoklī ar platību 100 m2 un vairāk.
Kā liecina SEB bankas un E-spy aptauja, puse Latvijas iedzīvotāju mīt mājokļos ar platību līdz 60 kvadrātmetriem un vēlētos to paplašināt līdz 100 un vairāk kvadrātmetriem.