Es labi pazīstu daudzus Latvijas politiķus, kopš Melnkalne kļuva neatkarīga, esam daudzkārt tikušies. Šis ir ļoti nozīmīgs, izšķirošs laiks mūsu valstij, īpaši jau pēc NATO samita Čikāgā [notika šā gada maija beigās, tajā Melnkalne tika paslavēta par sasniegumiem ceļā uz aliansi]. Zīmīgi, ka Melnkalnes ceļš uz NATO sākās tieši Rīgas NATO sammita laikā 2006. gadā. Un otra lieta - mēs esam visai tālu pavirzījušies jautājumā par integrāciju Eiropas Savienībā (ES) , jo jūnija beigās gaidām pozitīvu lēmumu par oficiālu pārrunu sākšanu par iestāšanos. Ziniet, es šeit, Latvijā, faktiski esmu ieradies lielvalstī. Salīdzinot ar Melnkalni.
Cik cilvēku šobrīd dzīvo Melnkalnē?
Aptuveni 600 tūkstoši, un mūsu platība ir virs 13 tūkstošiem kvadrātkilometru [salīdzinājumam - Latvija aizņem ap 64 tūkstošiem kvadrātkilometru]. Un, protams, manai valstij ir liels gods tikties ar ASV, Franciju, Vāciju, Krieviju, bet pieredzes ziņā mēs daudz vairāk varam gūt no tādas valsts kā Latvija. Kā nelielas administrācijas tiek galā ar dažādiem globāliem procesiem - mums tas ir ļoti svarīgi. Un arī atbalsts. Tāpēc esmu ļoti pateicīgs Latvijas valsts vadībai, diplomātiem par to atbalstu, ko Melnkalne ir saņēmusi savā neatkarības procesā un virzībā uz ES un NATO.
Kādas ir būtiskākās reformas, kas Melnkalnei vēl jāievieš ceļā uz ES?
Ar Melnkalni sākas jauns ES paplašināšanas posms, jauna veida sarunas un politika. Tas attiecas uz mums un arī uz nākamajām ES kandidātvalstīm. Par reformām runājot, Melnkalnei ir jācīnās ar korupciju un noziedzību, jāiet tiesiskas valsts virzienā. Tas ir izaicinājums daudzām valstīm, bet it īpaši jau mums, rietumu Balkānu valstīm, ņemot vērā to vēsturisko pieredzi, kas mums ir.
Kad varētu notikt referendums par iestāšanos?
Kas gan var zināt, cik ilgi notiks iestāšanās sarunas. Droši vien tas būs ilgi. To neviens nezina, bet mums oficiālā sarunu uzsākšana pat ir būtiskāks notikums, jo tas palīdz veikt valstij nepieciešamās reformas. Modernizēt valsti pēc Eiropas parauga.
Kādas ir Melnkalnes attiecības ar kaimiņvalstīm? Ņemot vērā ļoti sarežģīto Dienvidslāvijas vēsturi, pēdējo 20 gadu notikumus.
Ziniet, mēs esam lepni, ka šodien mums nav nekādu atvērtu, neatrisinātu jautājumu ar kaimiņiem. Un Melnkalnes loma mūsu reģionā ir daudz lielāka nekā mūsu iedzīvotāju skaits vai platība. Tāpēc mūs ciena un ar mums rēķinās. Jāuzsver, ka Melnkalne ir vienīgā bijušās Dienvidslāvijas daļa, kur nenotika karadarbība varenās Dienvidslāvijas sabrukuma laikā. Un jāatceras, ka pie mums sadzīvo gan pareizticīgie, gan kristieši un musulmaņi. Un albāņi, serbi, melnkalnieši, horvāti, romi.
Vai tiesa, ka Krievijas miljonāri ir lielākie nekustamā īpašuma pircēji Melnkalnē un daži ciemati pat pilnībā piederot Krievijas oligarhiem?
Nē, tās ir tādas leģendas. Vairākus gadus pēc kārtas Melnkalne bijis līderis investīciju piesaistes ziņā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Jā, daudz raksta par Krievijas investīcijām Melnkalnē, bet patiesībā 80% ieguldījumu ir no ES valstīm. 20% no pārējās pasaules, tajā skaitā Krievijas. Galvenie ieguldījumi bijuši tūrisma nozarē, arī ražošanā un enerģētikā. Mēs esam tūrisma zeme, daudz tūristu pie mums brauc no Krievijas, varbūt tāpēc arī tāda uzmanība tieši saistībā ar Krieviju. Iespējams, arī darījuma dēļ, kurā mūsu alumīnija ražotni iegādājās Krievijas uzņēmēji [mediji savulaik ziņoja, ka alumīnija ražotni iegādājās ar Kremli saistītais Oļegs Deripaska, ražotne jau ilgstoši atrodas smagās finansiālās grūtībās, ko cenšas risināt gan valsts, gan privātie īpašnieki].
Melnkalne ir īpaša ar to, ka sākusi norēķinus veikt eiro, neejot oficiālo pievienošanās ceļu eirozonai. Kā jums veicas ar eiro?
Jā, es zinu, Latvijā tas ir aktuāls jautājums, runāju par šo jautājumu ar jūsu prezidentu. Viesnīcā pie valūtu maiņas punkta redzēju, ka lats ir stiprāks par eiro. Malači, tā ir laba zīme mazai valstij. Mūsu pieredze ar eiro ir ļoti pozitīva - ne jau nejauši mēs esam kļuvuši par eiro valsti, lai arī esam tādi neoficiāli. Tā ir mūsu bēdīgā Balkānu vēsture - vispirms sākām izmantot vācu marku un, tiklīdz parādījās eiro, sākām izmantot to. Tātad faktiski esam vienīgā valsts pasaulē, kas iekļuvusi eirozonā pirms pievienošanās ES. Un jāsaka, ka Māstrihtas kritērijus Melnkalne pilnībā izpilda, iespējams, pat labāk nekā daža laba oficiālā eirozonas valsts. Kur mums likties? Esam taču Eiropas valsts ar eiropeiskiem mērķiem. Šobrīd, protams, ļoti uzmanīgi sekojam līdzi norisēm eirozonā, un esmu drošs, ka risinājums tiks atrasts. Jo bez risinājuma eiro jautājumā, manuprāt, nāks jautājums arī par ES nākotni un pastāvēšanu. Līdz 2014. gada sākumam situācija eirozonā noskaidrosies, un ar eiro viss būs kārtībā.
Savulaik esat bijis žurnālists. Par ko rakstījāt?
Jā, tas bija pirms gadiem četrdesmit. Es rakstīju par ekonomiku izdevumā, kas tolaik bija Dienvidslāvijā populārākais. Tirāža bija 10 tūkstošiem eksemplāru, no tiem brīvā pārdošanā - tikai ap 500 eksemplāru, pārējais abonentiem. Interese par šo izdevumu bija milzīga, un jebkurš šī laikraksta redaktors toreiz un tagad varētu strādāt par ministru. Man bija tas gods strādāt ar ļoti kompetentiem, gudriem cilvēkiem. Tās ir jaukas atmiņas - es biju jauns, pasaule bija savādāka un kā jau jaunībā - vienkāršāka.