Šķietami vieglais finālsērijas sākums, kad Dinamo/Juniors ieguva 3:0 pārsvaru sērijā, varēja sarukt līdz minimumam. Metalurgs vispirms izvilka pilno lozi pēcspēles metienu sērijā Piņķos, lai gan šī nebija tā reize, kad «bullīši» būtu jāsauc par laimes spēli. Rīgas Dinamo sastāvā KHL spēļu praksi ieguvušie uzbrucēji Gints Meija, Andris Džeriņš un Roberts Bukarts apvešanas manevra vietā izvēlējās vienkāršāko risinājumu - metienu, un visi trīs neiedabūja ripu lieliski spēlējošā liepājnieka Dmitrija Žabotinska vārtos. Metalurga sastāvā ar graciozu manevru izcēlās Edgars Brancis.
Sērijas piektā spēle bija kā ceturtās turpinājums. No rezultativitātes takas nenokāpa liepājnieku līderi - Jura Ozola maiņa, kura divās pēdējās spēlēs guva četrus vārtus no pieciem. Viena ripa Branča rēķinā. Liepājā pēc 40 spēles minūtēm nekas neliecināja, ka uzvarētāju kauss tiks pasniegts pirmdien, jo Metalurgs ne tikai pēc 2:0 rezultāta uz tablo, bet arī parādītā snieguma pārspēja rīdziniekus. Dinamo/Juniora potenciālie līderi centās spēlēt pārlieku individuāli, bija arī noguruma pazīmes. Taču pašā atbildīgākajā brīdī pasteidzās Metalurga kapteinis Eduards Ivanovs, kurš pēc savainojuma apārstēšanas aizvadīja pirmo finālsērijas spēli. Pēc Ivanova izdarītā pārmetiena Dinamo/Junioram pavērās iespējas nomainīt vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, un Jānis Straupe izrādījās veiklākais vārtu priekšā. Papildlaikā Dinamo jaunajai maiņai jau paveicās. Pēc Jura Upīša piespēles ripa no aizsarga Georgija Čirkova slidas ielidoja Žabotinska vārtos.