Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis norāda, ka, ja cilvēks tiešām grib norūdīties, tad norūdīšanās procedūras jāveic visu mūžu. «Ļoti noderīgas ir ūdens procedūras kājām. Ieteicams veikt kāju peldes un kāju aplaistīšanu - sākt ar siltu un pāriet uz vēsu ūdeni. Pēc procedūras ieteicams kājas noberzēt ar dabiska materiāla dvieli un uzvilkt kokvilnas zeķes. Kājām nevajadzētu just aukstumu ilgāk par pusstundu. Šo procedūru neiesaka veikt tieši pirms miega, jo ir cilvēki, kas pēc tam nevar aizmigt. Ja tomēr pēc procedūras dodas gulēt, tad istabai jābūt siltai un arī pēdām jābūt siltām. Pirms vai pēc ūdens procedūras ieteicams doties skriet, neuzliekot sev pārāk smagu slodzi.» Tas, cik strauji jānorūdās, ir individuāli, galvenais - katram cilvēkam jāieklausās savā organismā un jāpievērš uzmanība savai pašsajūtai, uzsver Pauls Princis.
«Norūdīšanās ir vēlama ikvienam, bet peldēšanās ziemā gan nav piemērota jebkuram. Tad, kad es pirms daudziem desmitiem gadu sāku savas ziemas peldētāja gaitas, tika prasīts ārsta atzinums, ka drīkstu nodarboties ar ziemas peldēšanu. Tagad tik stingras uzraudzības vairs nav, tomēr savai veselībai jāseko. Ja cilvēks vēlas nodarboties ar peldēšanos arī ziemā, tad jāsāk ir ar paplunčāšanos āliņģī. Ņemot vērā organisma stāvokli, plunčāties var ilgāku vai īsāku laiku,» aicina ņemt vērā sportists, ziemas peldētājs Evalds Liepiņš.
«Ja cilvēks nolēmis, ka grib norūdīties, es ieteiktu sākt ar to, ka nevajag ģērbties ļoti biezās drēbēs, jāģērbjas tā, lai nesaltu, tikai kājām gan jābūt siltām,» uzskata veselības speciālists, Lācīša skolas veidotājs Roberts Lācītis un uzsver, ka ar ārēju rūdīšanos vien nepietiek, ļoti svarīgs faktors ir pareizs uzturs. «Tādā gadalaikā, kāds ir patlaban, lielos daudzumos jāēd ķiploki un sīpoli,» atgādina Lācītis.
Rīgas 199. pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāja Dace Briede izstrādājusi pētījumu par vēlamo norūdīšanos pirmsskolas izglītības iestādēs. «Bērniem ļoti svarīgas ir ūdens procedūras visplašākajā šā vārda nozīmē. Jāsāk ar to, ka bērns rociņas mazgā vēsā, nevis siltā ūdenī. Mazuļiem ļoti vajadzīgas pastaigas svaigā gaisā, tāpēc mūsu pirmsskolas izglītības iestādē cenšamies bērnus vest laukā divas reizes dienā,» stāsta D. Briede.
Pediatre Laila Vaivode uzskata - ja vecāki nolēmuši sākt bērna norūdīšanu, tad to nedrīkst darīt, sagādājot bērna organismam krasas pārmaiņas. «Svarīgs ir arī pilnvērtīgs, veselīgs uzturs,» izklāsta L. Vaivode. Pediatre pauž nožēlu, ka patlaban sabiedrība ir fiziski neaktīva un sportiskas nodarbes tiek nepelnīti aizmirstas. «Elementārākais, ko vecāki var darīt savas un bērnu veselības labā, ir mazliet pastaigāt kājām, piemēram, mamma vai tētis, kas bērnu vakarā ved mājās no pirmsskolas izglītības iestādes, varētu iet kājām, nevis jau pie bērnudārza vārtiem iekāpt automašīnā un pie mājas durvīm no automašīnas izkāpt,» saka Laila Vaivode.