«Konstatējām apsaldējuma pazīmes, galvas traumu - brūci pieres daļā - arī sirds problēmas un diemžēl asinīs gandrīz četras promiles alkohola. Ar mediķiem viņš nevēlējās kontaktēties. Slimnīcā vīrietis mira,» stāsta Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis.
Aizgāja nemanīts
A.Bergmaņa bijusī dzīvesbiedre dzejniece Amanda Aizpuriete stāsta, ka zinājusi, ka iepriekšējā vakarā viņš devies uz tipogrāfijas Preses nama saviesīgo pasākumu, lai tiktos ar bijušajiem kolēģiem. «Pēc līdzīgiem saietiem kāds no kolēģiem parasti viņam atradās blakus un ar savu automašīnu atveda mājās, acīmredzot tonakt tā nenotika. Nevienu negrasos nosodīt, bet situācija ir bezjēdzīga, ka cilvēks praktiski nosalst uz ielas.»
Publicists Ēriks Hānbergs, kurš arī bija starp pasākuma dalībniekiem, teicās atvadījies no A.Bergmaņa pēc pulksten 22, kad ar Ingu Jērumu un Māri Milleru devušies prom. Kolēģis palicis viens, bet viņu aicinājumam piebiedroties atteicies sekot. Cikos pats A.Bergmanis pametis pasākumu, Dienas aptaujātie vakara dalībnieki nezināja, neesot pamanījuši.
Vieta, kur vēlāk A.Bergmanis atrasts, nav nomaļa. Tā atrodas Vecrīgas sānā pretim autoostai, Vaļņu un 13.janvāra ielas krustojumā, blakus atrodas viesnīca Forums, pretī - GE Money Bank ēka. Pie tās redzamas arī novērošanas kameras. Tomēr, kā norāda Rīgas pilsētas pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane, policijas novērošanas kameras Vaļņu un 13.janvāra ielas krustojumā nav izvietotas. «Piekrītu, ka kamerām tur būtu jāatrodas, jo tuvākās novietotas krustojumā ar Audēju ielu, bet Vaļņu ielu 47 šo kameru redzamības zona nesniedz.»
A.Bergmaņa ārstējoša ārste un arī ģimenes draugs Lilita Sukure Dienai stāsta, ka pēdējo reizi satikušies pirms nedēļas svētdienā, kad viņš atnesis viņai savu grāmatu Bohēma bija mūsu dzīvesveids.
Dīvaini runājis
L.Sukure ievērojusi, ka drauga emocionālais stāvoklis bijis tāds dīvains - viņš paziņoja, ka atnācis atvadīties, teikdams, ka tuvojas nāve. «Šīs Andra domas mēģināju atvairīt, un norunājām drīz doties kopīgā pastaigā pa Meža kapiem, jo viņam patika apciemot pazīstamu cilvēku atdusas vietas,» stāsta L.Sukure, taču, kā izrādās, tam tomēr nav bijis lemts īstenoties.