Tāpēc līdz ar gadadienas gaidīšanas prieku nāk līdzi arī nemiers, kā nosargāt svētkus, kuros būs četras brīvas dienas, no priekšvēlēšanu kampaņas iespaida un kā ierobežot runātāju sarakstu, lai šis notikums netiktu izmantots politiskiem mērķiem. Vēl nav zināms, vai tautu uzrunās Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo tradicionāli 4.maijā runā Saeimas priekšsēdētājs, bet prezidents runu nesaka. Paralēli tam rezonansi izraisījusi Rīgas mēra iniciatīva 4.maijā rīkot svētkus ģimenei, radot iespaidu, ka tā tiek mazināta Neatkarības deklarācijas gadadienas nozīme.
Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš balsoja par neatkarību un ir parlamentā 20 gadu, uzskata: «Lai runā visi, kas to grib.» Viņš vēlētos, lai 4.maijs pēc ilgiem laikiem «būtu diena, kad neviens nelamātu Latvijas valsti un atcerētos, ka Latvija ir mūsu tēvutēvu zeme - pati labākā un skaistākā vieta pasaulē.» Trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīs Valsts prezidenta ierosinātās izmaiņas likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz, ka 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Tagad tā ir Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Ir vēlme šo dienu pārdēvēt, lai tās nosaukums būtu vienkārši uztverams un atspoguļotu deklarācijas mērķi.
Pērnajā rudenī nekas neliecināja par lielās gadadienas tuvošanos. Tāpēc tā dēvētais Latvijas Tautas frontes sešnieks - cilvēki, kuri veidoja LTF idejisko kodolu, - Sandra Kalniete, Ivars Godmanis, Dainis Īvāns, Jānis Dinevičs, Jānis Škapars un Jānis Kinna, kā arī Sarmīte Ēlerte lūdza Valsts prezidentu V.Zatleru paaugstināt šīs gadadienas nozīmību, uz ko prezidents atsaucās. Viņa vadībā izveidota 20.gadadienas Goda komiteja, kurā ir valsts augstākās amatpersonas, minētie LTF pārstāvji, vēl Romualds Ražuks, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Rīcības komiteju vada Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.
Pirms 20 gadiem varēja arī neparedzēt, ka brīvības atgūšanas gadadienā Rīgas mērs būs krievs, kurš vēlas uz 4.maija svētkiem pulcēt rīdziniekus un, visticamāk, arī uzrunās viņus. N.Ušakova pārstāvētā Saskaņas centra vēlētājiem šī diena varbūt arī nav tik nozīmīga kā tiem, kas drebošām sirdīm pie parlamenta ēkas skaitīja līdzi katru par vēsturisko dokumentu nodoto balsi. Varbūt tāpēc rezonansi izraisījusi viņa iniciatīva pasākumus pieteikt kā svētkus ģimenei, radot iespaidu, ka tā tiek mazināta to nozīme. Tagad šķiet, ka tie iekļausies svētku kopējā programmā ar divu dienu izklaidējošiem pasākumiem Daugavmalā. N.Ušakovs arī Dienai uzsvēra, ka Rīgas dome atšķirībā no valdības šim mērķim laikus bija paredzējusi 49 000 latu finansējumu, kas ir divas reizes vairāk, nekā varēja atļauties Saeima. Precīzāka programma un izdevumu tāme būs zināma marta sākumā.
Ar svētkiem saistītie cilvēki neapstiprina, ka to ietvaros bija iecerēts rīkot manifestāciju, ne paredzējumu, ka tajos sevi vēlēšanās pieteiks Vienotība, ar kuru saistīta arī S.Kalniete un S.Ēlerte. Saeimas sēde varētu notikt Operā, pieļāva Dainis Īvāns, jo tas dotu iespēju tajā piedalīties vairāk ar neatkarības atjaunošanu saistītajiem cilvēkiem. «Ar 4.maiju noslēdzās kāds process, kurā piedalījās cilvēki pilsētās un laukos, kur tika veidotas LTF nodaļas. Šie svētki ir jāvelta viņiem un arī Augstākās Padomes deputātiem, kuru liela daļa ir projām no politikas, no Rīgas un daļa - arī no dzīves,» sacīja J.Kinna. Viņaprāt, ja arī kāds šīs dienas vēlēsies izmantot politiskām uzrunām, nav pārliecības, vai cilvēkiem tas patiks.