Sākotnēji bija plānots tos iesniegt Valsts kancelejā jau decembrī, taču vienlaikus ar grozījumiem MK noteikumos jāveic grozījumi arī likumos, tāpēc IZM kopējo dokumentu paketi plāno iesniegt janvārī.
Grozījumi paredz noteikt trīs mācību līdzekļu finansēšanas modeļus, kā arī definēt, kas ir mācību līdzeklis, iekļaujot tajā arī digitālos mācību līdzekļus.
Ministrijas piedāvājumā ir trīs apmaksas līmeņu varianti - minimālais, optimālais un maksimālais. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iepriekš skaidroja, ka maksimālais līmenis nozīmētu, ka tiek nosaukti visi mācību procesā nepieciešamie līdzekļi, tajā skaitā mācību somas, sporta apģērbs. R. Ķīlis norādīja, ka tas, kas attiecas uz saturu, mācību grāmatām un citiem līdzekļiem, kas ir nepieciešami mācību procesa īstenošanai, būtu valsts ziņā. Tiktu arī sagatavots grafiks, kurā varētu paredzēt to, ka vecākiem pēc iespējas drīzāk nevajadzētu maksāt neko, kas ir saistīts ar mācību procesa saturu un mācību līdzekļiem. R. Ķīlis iepriekš sacīja, ka «patlaban mēs orientējamies nevis uz maksimālo [variantu], kur visu sedz ministrija, bet uz optimālo, kuru gan pašvaldība, gan valsts kopā finansē».
IZM sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru visos mācību priekšmetos no 1. līdz 12. klasei ir izveidojuši visu nepieciešamo mācību līdzekļu sarakstus, kas nepieciešami, lai īstenotu izglītības programmu saskaņā ar standartu, patlaban sarakstu grupējot trijās kategorijās - minimumā, optimumā un maksimumā.
«Satura centra darbinieki turpina sagrupēt to visu trīs daļās, viena daļa, ko dotē valsts, otra daļa, kas ir optimums, ko dotē pašvaldība, jo standarts ir rakstīts optimālam līmenim, nevis minimālam. Līdz ar to mēs pasakām, ko tad īsti nodrošina valsts izglītības programmas īstenošanā, standarta mērķu un uzdevumu sasniegšanā un ko dotē pašvaldība,» sacīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Trešais finansēšanas līmenis iekļauj personiskās lietošanas līdzekļus, kurus nodrošina vecāki - zīmuļus, sporta apģērbu un vairākas citas lietas, kā nekad nebūs līdzekļu sarakstā, kurus sedz no valsts vai pašvaldības budžeta.
Tāpat vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons ir aktualizējis jautājumus par to, kā valstī tiek nodrošināta Satversmē noteiktā bezmaksas izglītība un kas iekļauts bezmaksas izglītības grozā.
LETA