Šīs svelmes iemesli ir uzreiz vairāki. Vēl svaigā atmiņā līdzi jušana Latvijas šāgada pārstāvei Aishai televīzijas tiešraidē konkursā Jaunais vilnis. Mārtiņa Brauna dziesmas vārdā nosauktais jaunais albums _Dvēselīte_, ko producējuši mūziķi Kaspars Ansons un Goran Gora, sašūpo līdzšinējo priekšstatu par Aishu, pasniedzot viņu kā juteklisku, sentimentālu un progresīvu būtni, nevis eksfabrikanti un sava tēva _Opus pro_ dziedātāja Aleksa veco rokbalāžu pārdziedātāju vai eksaltētu Iededzies par Latviju piebalsotāju Latgales superzvaigznei Aigaram Runčim un _Borowa MC_.
«Ap visu radošo - šo albumu un turneju saceltā ažiotāža un publicitāte man liekas pamatota, un par to es labprāt parunāju, ja tas neskar kaut kādas manas privātās lietas. Ja man sāk lūrēt guļamistabā, tad gan man nepatīk,» preses interesi novērtē Aisha. «Šis projekts ir tapis no sirds. Viss līdzšinējais arī bija no sirds, bet šeit kaut kā... savādāk. Sākumā bija bišķiņ bažas, vai tauta sapratīs, vai viņiem patiks. Un, ja uzķer to domu, tad nevar nepatikt. Tauta uztvēra, un tas man sagādāja lielu prieku un gandarījumu, jo zāles bija pilnas, ko es negaidīju,» jau notikušo rezumē dziedātāja. Šonedēļ - ceturtdien un piektdien - turneja noslēdzas ar diviem koncertiem Sapņu fabrikā Rīgā. Patiesībā tie tiek dēvēti nevis vienkārši par koncertiem, bet uz albuma Dvēselīte muzikālā materiāla balstītiem koncertuzvedumiem, kuru režisors ir Valdis Lūriņš.
Vai Aisha patiešām izmainījusies, vai šī ir tāda kā loma izrādē? Vai atbilde uz šo jautājumu neslēpjas nupat tapušajā duetā ar Lauri Reiniku? «Nē, nē! Tas ir pavisam kaut kas cits! Duets ar Lauri Reiniku - kāpēc ne? Viņš taču ir latviešu Enrike Kike un galu galā man labs draugs,» Aisha gandrīz taisnojas un uzsver, ka tagad viņai galvenais ir Dvēselīte un viss, kas saistīts ar to. «Pagaidām viss ar mani ir noticis ļoti organiski, un es ceru, ka tā būs arī uz priekšu. Šo mēs gribējām taisīt kā vienkāršu akustisku albumu, un sanāca pavisam kaut kas cits. Tāpēc tagad grūti prognozēt, kas būs tālāk. Es jūtos labi. Nostrādāšu šo projektu līdz beigām. Tad mazliet jāatpūšas un jāštuko, ko darīt tālāk. Noteikti nebūs kā līdz šim - varētu kaut kas būt uz šo pusi vai arī... kaut kas atkal pavisam jauns. Trakais skuķis vairs nebūšu. Varbūt vienīgi kaut kādā brīdī,» Aisha nomierina tos, kuri viņu dēvē par spridzeklīti.