Kad pēc rūpīgas personas datu pārbaudes iebraucam rūpnīcas teritorijā, kas atgādina nelielu padomju laika mikrorajonu, pie viena no daudzajiem korpusiem piestājis uzņēmuma autobuss, kas uz otro maiņu atved darbiniekus. Uzņēmums pašlaik nodarbina 900 darbinieku - no zinātņu doktoriem līdz sētniekiem.
Uzņēmuma vadītājs V. Maligins mūs gaida ofisa ēkas viesu zālē, kas skaidri vēstī par viņa turību un dzīvesstilu - pedantiski kārtīgajā telpā ir smagnēja koka apdare, paliels akvārijs, uz grīdas noklāta lāčāda, pie sienas sistēmiski izkārtotas dzimtas fotogrāfijas.
Interjers un disciplinētie padotie gan ofisā, gan hromatogrāfijas laboratorijā rada pārliecību tam, ko stāstījuši olainieši: ekonomikas doktors V. Maligins šeit ir viens no ietekmīgākajiem uzņēmējiem, un respekts iegūts ne jau luksusa auto dēļ, bet gan ar rafinētu biznesa stratēģiju - kā padomju laika uzņēmumu pielāgot globālajam kapitālisma tirgum, konkurējot ar pasaules farmācijas gigantiem. Pašlaik uzņēmums ielauzies vairāk nekā 30 pasaules valstīs: NVS, Rietumeiropā un pat Papua-Jaungvinejā. «Olainfarm tirgus ir pasaules tirgus,» secina uzņēmējs.
V. Maligins iemantojis respektu arī ar to, ka uzņēmums daudzvalodīgajā Olainē palīdz būvēt pareizticīgo baznīcu. Pērn dievnama pamatakmens iesvētīšanas laikā metropolīts Aleksandrs uzrunāja klātesošās prominences, viņu vidū arī V. Maliginu un olainiešus, ar zīmīgiem vārdiem: «Tiem, kuri ziedo Dievam un ceļ baznīcas, jāatceras: Kungs parādā nekad nepaliek,» un piebilda, ka ziedotāju vārdi tiks pieminēti dievnamā mūžam.
Savukārt, lūgts raksturot Olaines biznesa vidi kopumā, V. Maligins savā klusajā balss tonī atbild: «Olainē projektu attīstīt ir daudz ātrāk nekā Rīgā vai citur - bez birokrātijas,» un šausminās, kā padomju industriālā pilsēta izskatījusies 90. gadu sākumā, «ārprāts, šeit bija pelēkā zona, nekāda remonta!» Sarunas gaitā viņš uzslavē novada domes priekšsēdētāju Jāni Pavloviču (LSDSP) par to, ka pašvaldība nebaidās no industrializācijas un vienlaikus nodrošina labāku dzīvesvidi «nekā, piemēram, Ziepniekkalnā».
Vēlāk tiekoties, J. Pavlovičs Dienai sola veicināt uzņēmēju centienus attīstīt biznesu tieši Olainē. «Lai tik nāk un strādā,» viņš piebilst, ka arī atbalsts netiekot atteikts. Pirms sešiem gadiem bijuši daži gadījumi, kad domei nācies atlikt īpašuma nodokļa maksājumus, arī ar Olainfarm, kam tobrīd «nebija viegli», bijusi vienošanās, kā veicināt darbinieku komunālo parādu atmaksu pašvaldībai.
Pašlaik Olainfarm ar savu pērnā gada apgrozījumu 36,7 miljonu latu apmērā viens veido vairāk nekā trešdaļu no novada 25 lielāko uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Tomēr šeit ir arī citi uzņēmumi - miljonāri -, jo Olaine 45 gadu laikā izaugusi par ķīmiskās rūpniecības pilsētu. Pēdējā laikā attīstās arī metālapstrāde, kravu pārvadājumi, loģistika, iekārtu un būvmateriālu ražošana, kā arī atkritumu pārstrāde. Citi lielākie uzņēmumi apgrozījuma ziņā ir SIA Lyngson, kas ražo apkures iekārtas, un metālizstrādājumu ražotājs a/s Mārupes Metālmeistars. Olaine nebaidās arī no atkritumiem, uzņēmumu miljonāru vidū ir a/s BAO, kas apsaimnieko bīstamos atkritumus. Savukārt stratēģiskas nozīmes ceļu tuvums veicinājis vairāku kravu pārvadājumu un noliktavu uzņēmumu attīstību: šeit strādā, piemēram, loģistikas kompānija SIA LogSol un lietuviešu SIA Girtekos Logistika.
«Interesanti gan pasaulē notiek - pie mums ir arī uzņēmums, kas no Īslandes ved zivis, tās pārfasē un ved tālāk uz Japānu,» J. Pavlovičs pieceļas no krēsla un aiziet pie sienas pieliktās milzīgās kartes, lai parādītu, kur tieši atrodas Olainfarm un citi uzņēmumi, kas veido raibo Olaines biznesa spektru.