Kad pērn, gatavojot grozījumus ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajos likumos, vairāki deputāti izteica bažas, vai pilsētas ar lauku teritorijām neradīs papildu sarežģījumus jaunajiem domniekiem, nevienam no reformas īstenotājiem nešķita, ka tas būs apgrūtinājums. Divus mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām vairākās vietās Latvijā pie jauno novadu administrācijas ēkām ir nācies vērot uzrakstu «pilsēta ar lauku teritoriju», nevis jaunā novada nosaukumu. Taču grūtāk par plāksnītes nomaiņu jaunajiem deputātiem dažviet ir pieņemt lēmumu, ko darīt ar pilsētu lauku teritorijām - tās pievienot kādam jau esošajam pagastam vai izveidot jaunu pagastu. Likumā ir paredzēts, ka novadu teritoriju iedala pilsētās un pagastos.
Jāizlemj līdz septembrim
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir lūgusi jauno novadu domes, kurās kopā ir 25 pilsētas ar lauku teritorijām, līdz 1.septembrim pieņemt lēmumu par tās pārsaukšanu par pagastu vai pievienošanu kādam novada pagastam. Ja pašvaldība pieņem lēmumu par lauku teritorijas pievienošanu kādam pagastiem, ministrija aicina izvērtēt pieņemtā lēmuma ietekmi uz adresācijas sistēmu. Aptaujājot daļu no domju priekšsēžiem, Diena nevienu šādu gadījumu nefiksēja. No teritorijas pievienošanas citam pagastam daudzi atteikušies, jo tad daudziem cilvēkiem būtu jāmaina adreses un mainītos arī pakalpojumu saņemšanas vieta. «Ja mēs Durbes lauku teritoriju gribētu pievienot Tadaiķiem vai Vecpilij, būtu jārīko sabiedriskā apspriešana - cilvēki ar savām kultūrvēsturiskajām tradīcijām nav tik vienkārši sadalāmi,» teica Durbes mērs Andrejs Radzevičs (TP).
Rīkos iedzīvotāju aptauju
Apes domes vadītāja Astrīda Harju (PS), kuras novadā izveidots Apes pagasts, atzina, ka arī jauna pagasta izveidošana ir papildu slogs uzņēmējiem un saistās ar adreses maiņu, jo uzņēmumi ir reģistrēti pilsētā ar lauku teritoriju. Salaspils mēram Raimondam Čudaram (JL) pāradresācija vēl nebija skaidra - Salaspils pagastā tas attiektos aptuveni uz 3000 iedzīvotājiem. Savukārt jaunajā Jaunjelgavas pagastā dzīvos ap 200 cilvēku un tas būs 560 hektāru liels - «kā tāda liela zemnieku saimniecība», sacīja mērs Guntis Libeks (PS), kura vadītā pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas konsultēsies ar iedzīvotājiem. Aptauju rīkos arī Talsu novadā par Ārlavas pagasta atjaunošanu. Cesvaines novada teritorijā ir pieci agrākie pagasti, no kuriem ietekmīgākais bijis Kraukļu pagasts, bet, visticamāk, dome izšķirsies veidot Cesvaines pagastu, sacīja tās priekšsēdis Vilnis Špats (JL), arī sliecoties aptaujāt iedzīvotājus.
Vairāki mēri bija sarūgtināti, ka krīzes laikā, kad jaunajiem novadiem jau tā ir gana rūpju, vēl jānodarbojas ar šādu problēmu risināšanu. Taču citi tam nav tērējuši pārāk daudz enerģijas, pieņemot formālu lēmumu par teritoriju sadalīšanu. Lielākajā daļā jauno pagastu netiks veidotas pagastu pārvaldes, norādīja novadu vadītāji. Auces novada mērs Gints Kaminskis (ZZS), kura novadā plānots izveidot Vecauces pagastu, uzskata, ka ir svarīgi pārmaiņas izskaidrot iedzīvotājiem, «lai viņiem tas nebūtu jauns un nesaprotams veidojums».