Tāpēc viena no Vienotības nodaļu pārstāvju prasībām, kas tika sagatavota sestdien Liepājā rīkotajā sapulcē, ir, lai valdē būtu vismaz pieci cilvēki, kas dzīvo un strādā reģionos. Jau tagad šāda reģionālā kvota valdes vēlēšanās pastāv, un no katra vēlēšanu apgabala tajā ir viens pārstāvis, taču, piemēram, Kurzemi valdē pārstāv Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, bet Latgali - Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.
Vai spēs izbraukāt
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars aicina uz šo priekšlikumu palūkoties no otras puses - cilvēkiem no tālienes nav viegli izbraukāt uz Rīgu, un, ja valdes sēdes darba kārtībā ir jautājums, kas nav saistīts ar pašvaldību politiku, tad varētu arī nebūt interese mērot tālo ceļu. To parāda arī Eiropas Parlamenta deputātu ne pārāk lielā ieinteresētība apmeklēt valdes sēdes. Cilvēki no pašvaldībām arī ne vienmēr orientējoties nacionālās politikas jautājumos, kas var apgrūtināt lēmumu pieņemšanu. A. Kampars piedāvātu nodaļām izraudzīties reģiona cilvēku, kurš to pārstāvēs valdē, kas var būt arī Saeimas deputāts, piemēram, Edvards Smiltēns bieži apmeklējot Vidzemes nodaļas un ir informēts par viņu interesēm.
Valdē nav arī Vienotības domes priekšsēža, Cēsu novada vadītāja Jāņa Rozenberga, kuru vadība ik pa laikam min kā partijas uzlecošo zvaigzni. Uz vaicāto, vai J. Rozenbergs piekristu kandidēt valdes vēlēšanās un katru pirmdienu doties uz Rīgu, viņš atbildēja, ka jau tagad ir nolēmis aktīvāk piedalīties tā dēvētajās darba sanāksmēs, kas notiek pirms valdes sēdēm. Tajās tiek apspriesti visi aktuālie jautājumi, un «svarīgi uz tām aiznest reģionu viedokli, piemēram, par darba kārtībā esošo Repatriācijas likumu». Jāatgādina, ka, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partneri - Liepājas un Ventspils pašvaldību vadītāji - katru pirmdienu ir Rīgā un piedalās kā ZZS valdes, tā koalīcijas sēdēs, un dažkārt nacionālās politikas jautājumos orientējas pat labāk nekā rīdzinieki.
Taču galvenā nodaļu pārstāvju prasība ir, lai ārkārtas kongress notiktu jau 4. jūnijā. Viss liecina, ka valde varētu respektēt ierosinājumu. Tādā gadījumā jau aprīlī sāktos priekšsēdētāja kandidātu izvirzīšana. A. Kampars informēja, ka 2. aprīlī ir partijas domes sēde, kura arī varētu apstiprināt valdes lēmumu. «Pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem, un, lai piesaistītu spēcīgus cilvēkus, mums ir nepieciešama platforma, uz kuras justies stabili un no kuras startēt vēlēšanās,» Dienai teica Pļaviņu novada domes deputāts Ansis Saliņš. Viņš atzina, ka partijas popularitātes kritums apgrūtinātu kandidātu uzrunāšanu. Reģionos vienīgā informācija par Vienotību ir tā, ko parāda mediji, un šīs ziņas cilvēkus varot atbaidīt. Valde bija lēmusi ārkārtas kongresu rīkot 29. oktobrī. Līdz tam, visticamāk, publiskajā telpā turpinātos partijas iekšējās diskusijas, kas varētu atsaukties arī uz tās reitingu. A. Kampars piekrīt, ka kandidātu izraudzīšanās parasti notiek no septembra līdz novembrim un pašvaldību pārstāvju viedoklis būtu vērā ņemams.
Konkurenti var iegūt
Novados lielākā cīņa notiks starp pašvaldībās ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem - ZZS un Latvijas Reģionu apvienību (LRA) -, kuru interesēs būtu iekšējo nesaskaņu turpināšanās Vienotībā. Jo vājāka tā būs rudenī, jo lielāki ieguvēji būtu konkurenti no ZZS un LRA. Tās varētu pārvilināt gan cilvēkus kandidātu sarakstā, gan cerēt uz Vienotības agrāko vēlētāju. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un Latvijas Reģionu apvienības viens no līderiem Dainis Liepiņš Dienai gan apgalvoja, ka Vienotības cilvēku pārvilināšana nav viņu plānos.
LRA jau esot izpētījusi Vienotības vietējo deputātu sastāvu un konstatējusi, ka «tur nav tādu, ko mēs vēlētos piesaistīt». D. Liepiņš arī uzskata, ka daudzi no viņiem ar Vienotības ideoloģiju nemaz nav saistīti, bet ievēlēti tikai tāpēc, ka iepriekšējās vēlēšanās Vienotība bija spēcīga valdošā partija. Tagad tā tāda vairs neesot, un, turpinoties partijas popularitātes kritumam, tas varot atspoguļoties arī Vienotības pašvaldību vēlēšanu rezultātos. A. Brigmanis arī apgalvoja, ka cilvēku pārvilināšana nenotiks, bet tādus, kas ik pa laikam cenšas pieslieties stiprākajam, ZZS neņemšot.
Vienotībai ir arī sadarbības līgumi ar septiņām reģionālajām partijām, kuru galvgalī ir populāri pašvaldību vadītāji no Jēkabpils, Kuldīgas, Talsiem, Valmieras un vēl vairākiem novadiem. Acīmredzami viņu līdzšinējā interese ir bijusi ne tik daudz stiprināt Vienotību, cik iegūt kādu labumu savai pašvaldībai no tās atrašanās pie varas. Par valdošās partijas sarūpēto finansējumu uzbūvētie objekti pašvaldībās ir būtisks priekšvēlēšanu kampaņas elements, kas tiek izmantots vēlētāju piesaistīšanai. Tajā brīdī, kad Vienotība, kura ir zaudējusi finanšu ministra posteni, vairs nespēs būt tik dāsna, tā riskē pazaudēt arī sadarbības partnerus. A. Kampars līdzšinējo sadarbību ar reģionu partijām gan raksturoja kā koleģiālu, cerībā, ka tāda tā būs arī turpmāk.