Tiesnesis Juris Stukāns, atsaucoties uz Kriminālprocesa likumu, norāda, ka tas bija jārosina prokuratūrai. Savukārt prokuratūra, piesaucot to pašu likumu, sākotnēji norāda, ka tā bija tiesas kompetence. Vēlāk izskan skaidrojums, ka viņu spēkos tas tomēr esot, taču tik un tā varot arestēt tikai konkrēti A. Ēķim piederošās daļas. Dienas aptaujātie eksperti pauž atšķirīgu viedokli.
Jau vēstīts, ka TV3 īpašnieks zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) plāno iegādāties komerckanālu a/s LNT, kura māteskompānija ir NNM. Kā Dienai vairākkārt iepriekš apliecināja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, līgums esot noslēgts ar NNM, taču tā pārstāvji apgalvojot, ka A. Ēķa daļām uzliktais arests darījumu neapgrūtinās. Pats A. Ēķis medijiem iepriekš pauda, ka tiekot pārdotas konkrēti a/s LNT daļas, kuras nekad nav tikušas arestētas.
«No prokuratūras bija lūgums uzlikt arestu NNM, un punkts. To, ko viņi lūdza, mēs arī apmierinājām,» Dienai pauž tiesnesis J. Stukāns. Viņš atsaucas uz Kriminālprocesa likuma 491. pantu, kas noteic, ka tiesnesis par papildu liegumiem var pēc attiecīga prokurora lūguma. Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Pakalne Dienai norāda, ka to varēja darīt tiesa, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 27. pantam tā ir procesa virzītāja. Pēcāk skaidrojumā tiek pausts, ka arestu varot iniciēt gan prokuratūra, gan tiesa, tomēr aresta uzlikšana mantai esot «komplicēts jautājums». Tāpat savā atbildē prokuratūra sniedz plašu skaidrojumu, ka tiesa varēja pieņemt lēmumu arestēt tikai to, kas pieder A. Ēķim - konkrēti viņa mantai, un īsi piebilst, ka «ir arī citi gadījumi». Kādēļ digitālgeitas kriminālprocesa ietvaros prokuratūra nepiemēroja papildu liegumu, kas iespējams «citos gadījumos», Dienai noskaidrot neizdevās.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenbrga Dienai norāda, ka, nezinot konkrētas detaļas, ir grūti komentēt, vai šajā gadījumā bija jāpiemēro papildu liegums. Tomēr Latvijas praksē aresta piemērošana nereti notiekot «tīri formāli, neiedziļinoties, ka tieši tiek arestēts, vai gadījumā tā nav tikai čaula». Eksperte skaidro, ka šajā gadījumā taisnība esot gan tiesai, gan prokuratūrai, kuras atbildību, piesaucot dažādus pantus, centās novirzīt viena uz otru. Tas atklājot ne tikai konkrētā likuma pantu neprecizitātes, bet «fundamentāli diskutējamu» jautājumu. «Drīzāk prasās pēc fundamentālas diskusijas. Tas saistās ar vienu jautājumu - cik tālu tiesai dot aktīvas tiesības pašai kaut kur iejaukties, pašai kaut ko iniciēt un pašai kaut ko prasīt un cik tālu to uzlikt par prokurora pienākumu. Šķiet, ka prokuratūra tur, kur viņiem ir izdevīgi ļoti aktīvi iniciē visādas aresta uzlikšanas, bet tur, kur piemirsts, tur pēkšņi tā kļūst par tiesas atbildību,» pauž K.Strada-Rozenberga.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) uzskata, ka šajā gadījumā problēma esot lēmuma kvalitātē, nevis likumā. «Jautājums prokuratūrai ir jāuzdod, kāpēc pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņi nearestēja to. Tas ir pirmais jautājums. Tiesa nav domāta, lai labotu kļūdas, ko pieļāva prokuratūra,» viņš saka.