Reiz, garām ejot, redzējām, kā kādas palielas koka mājas iedzīvotāji mūsu ielas galā posās kopīgām vakariņām pagalmā. Viena kundze nesa kūpošu kartupeļu bļodu, citi droši vien sarūpēja aizdaru. Visiem kopā lētāk un, kā varēja dzirdēt, krietni jautrāk. Tepat mūsu ielā regulāri redzam skrējējus. Dāmas labākajos gados, kas tipina lēnām, bet neatlaidīgi, jaunieši, kas to dara skaisti un sportiski, skrien pārīši un vecāki ar bērniem, un izskatās, ka daudzi ir iesācēji. Ir redzēti arī tādi, kas bezbailīgi skrien teju pusnaktī. Vai Rīgas maratona organizētājiem izdevies panākt kādu lūzuma punktu sabiedrības attieksmē pret skriešanu un padarīt to par plašu tendenci vai cilvēki izvēlas skriešanu kā diezgan lētu formas uzturēšanas veidu? Droši vien, ka abējādi, un skriešana rīdziniekiem nākusi īstajā laikā. Kaimiņiene stāsta, ka kādā rītā pa logu redzējusi veselu sieviešu - nūjotāju grupu. Kam gan ir laiks no rīta nūjot? Vai nu šīs kustības faniem, vai arī tiem, kuriem dzīve piedāvājusi no darba brīvus rītus. Arī arvien vairāk riteņbraucēju Rīgas ielās. Un nevis svētdienas riteņotāji, kas ar lepniem velosipēdiem un sportistu aprīkojumā dodas uz Jūrmalu, bet tādi ikdienas braucēji, kas ar pavisam vienkāršiem braucamrīkiem ripo ikdienas gaitās uz darbu, uz veikalu, ciemos. Draudzīgi videi un labi veselībai. Un lētus riteņus, iespējams, arī mazāk zog. Gribas domāt, ka tie autobraucēji, kas nomainījuši mašīnu pret riteni, tad, kad atkal būs pie stūres, redzēs satiksmi arī no velobraucēja skatījuma. Varbūt krīzei izdosies panākt lūzuma punktu sabiedrības attieksmē pret riteņbraukšanu Rīgā un mēs tomēr būsim riteņbraucēju pilsēta? Varbūt to, ko nevar izdarīt pilsētas vadība, panāks sociāli ekonomiskā situācija? Nākamais novērojums. Ar bērnu ratiem dienas laikā pastaigājas jauni vīrieši. Mainījies priekšstats par vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā vai tomēr bezdarbs? Visticamāk, pēdējais, bet jebkurā gadījumā bērni iegūst laiku ar tēvu, un tas ir tikai pozitīvi. Bet reizēm novērojumi pilsētā ir tikai novērojumi. Tā kādu dienu mūsu ielas galā pie luksofora kā uz pakaramā bija atstāts melns ziemas mētelītis. Kādam palicis karsti.
Novērojumi, jautājumi
Pēdējā laikā dažādi novērojumi pilsētā un mūsu rajonā - Āgenskalna apkaimē. Visbiežāk gadās novērot tuvākos kaimiņus, kā jau mazģimeņu mājā dzīvojot. Bet par tiem - ne vārda, jo mēs visi cits citu labi pazīstam. Ar tālākiem kaimiņiem vēl neesam iepazinušies, vērojam. Ir redzēti vīri, kas pagalmā uz ķeblīša žāvē tikko nomazgātas salātu lapas un paralēli pa telefonu risina lietišķas sarunas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.