«Ja jūs taisāt frizūru, vai jūs ieskrienat pirmajā frizētavā?» viņa provokatīvi jautā. «Ir ļoti labi bezrecepšu medikamenti, bet vismaz minimāla konsultācija ar ārstu būtu vajadzīga. Ir daudz jautājumu, kādi iesnu gadījumā būtu jāuzdod pacientiem. «Vai jums nav vairogdziedzera problēmu, vai jums nav paaugstināta asinsspiediena, vai jums nav redzes traucējumu? Vai nelietojat kontracepciju?» Vai iesiet to visu stāstīt aptiekā, pērkot pretiesnu zāles? Tāpat vien aptiekā var nopirkt C vitamīnu, zivju eļļu.»
L. Ķīsei patlaban esot divas pacientes, kurām mājās visur ir bijuši izlikti pilieni gadījumiem, kad deguns neelpo. Līdzīgas zāles kā man piedāvātās, kuras nedrīkstētu lietot ilgstoši. «Kā viņas tik tālu ir tikušas? Neviens aptiekārs viņām nav prasījis: kura pudelīte tā jums ir. Tā jau ir narkomānija,» uzskata profesore. Ja ar pilieniem ilgstoši mehāniski sašaurina asinsvadus, deguns «aizaug» ciet. Cilvēks vairs nevar paelpot. Nākas operēt. Un otra galējība - deguns tek un tek, bet cilvēks nedara neko, cerot, ka organisms pats tiks galā. Kurā brīdī par iesnām ir jāsāk nopietni uztraukties? «Ja tās ir pastāvīgās iesnas, ja naktīs nevar elpot. Iesnām vajadzētu pāriet divu triju nedēļu laikā. Ja ir temperatūra, galvassāpes, tad pie ārsta ir jāvēršas pat ātrāk.»
Visi kopš padomju laikiem baidās no duršanas procedūras, atklāju bažas. «Viss mainās. Tagad ir tāds termins - «neveiksmīgs deguna blakusdobumu dizains». Mēs ar datortomogrāfijas metodi skatāmies, ko varam koriģēt. Parasti tiekam galā ar medikamentiem. Punkcijas tiešām ir ļoti retas.» Cilvēki baidās no modernajiem hormonu preparātiem, bet patlaban ir ļoti labi pretiekaisuma līdzekļi - vieni no labākajiem preparātiem, kas noņem iekaisumu, stāsta ārste. «Šeit ir jautājums par komunikāciju ar savu ģimenes ārstu. Un cik drošs viņš ir par viena vai otra preparāta lietošanu. Es esmu vienīgi pret homeopātiju. Mēs nedzīvojam zem palmām, mums visiem ir datori, visiem ir televizori. Jūs krāsojat matus ar ķīmiju, tad kāpēc jūs gribat degunā laist homeopātiju?»
Vīrusi, kuru skaits svārstās starp trim un četriem simtiem, sāk kļūt rafinētāki par cilvēkiem. Mūsu dzīvesstila dēļ pieaug tādu cilvēku skaits, kurus mediķi sauc par patogēnām personībām. Cilvēki, kas patīk mikrobiem. «Ir biroja slimība, kas saistīta ar paklājiem, ar datoriem, papīriem, virsmām, kas uzkrāj putekļus. Kondicionieri, ventilatori… Sestdien, svētdien kļūst labāk, bet darbā atkal rodas problēmas. Deguns ir ciet.»
Cilvēkam ir ļoti daudz un dažādi aizsargmehānismi, un mēs šos mehānismus sabojājam. Katru dienu smērējam krēmu sausai ādai uz rokām. Tieši tāpat mēs esam sabojājuši arī savas gļotādas. Otrs nenovērtēts faktors ir alerģija. «Alerģijas analīze ir pozitīva tikai apmēram 50% gadījumu, taču alerģijas rada 20% no visām iesnām. Iesnas var būt arī hormonālas. Pubertātes vecumā mainās arī asinsvadu tonuss un dažiem pusaudžiem ir tā, ka deguns neelpo. Tad saku - nekas, pagaidīsim,» stāsta profesore.