Jāveicina demokrātija
B. Obama kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš teicis uzrunu Brandenburgas vārtu austrumu pusē, tādējādi simboliski atrodoties teritorijā, ko savulaik kontrolēja padomju vara.
Runas sākumā viņš sacīja, ka Brandenburgas vārti, kas savulaik sadalīja Berlīni, ir simbols tam, ka «neviens mūris nespēj stāties pretī cilvēka sirdī degošajām ilgām pēc taisnīguma».
B. Obama atgādināja, ka savulaik amerikāņi un viņu sabiedrotie pielika lielas pūles, lai daļu Eiropas atbrīvotu no komunisma un tirānijas važām, tādēļ tagad ASV un Eiropas Savienībai esot jāsadarbojas, lai veicinātu demokrātiskas pārmaiņas citās pasaules daļās.
Prezidents paziņoja, ka ir apņēmies ievērojami samazināt Savienoto Valstu kodolbruņojumu, un pauda cerību, ka viņam izdosies pārliecināt arī Krieviju. «Mēs varam garantēt Savienoto Valstu un savu sabiedroto drošību, saglabājot spēcīgus un uzticamus stratēģiskos iebiedēšanas līdzekļus, vienlaikus samazinot izvietoto stratēģisko kodolgalviņu daudzumu par trešdaļu,» sacīja B. Obama.
Viņš piebilda, ka ASV sadarbosies ar citām NATO dalībvalstīm, lai nozīmīgi samazinātu taktisko ieroču izmantošanu Eiropā, kā arī strādās pie jaunas starptautiskās vienošanās par miermīlīgu kodolenerģijas izmantošanu.
B. Obama arī atzina, ka ASV līdz šim nav darījušas pietiekami daudz, lai ierobežotu klimata izmaiņas. «Mūsu radīto oglekļa dioksīda izmešu bīstamajam daudzumam ir jāsamazinās, bet mums ir jādara vairāk. Un mēs to darīsim,» viņš sacīja un apsolīja, ka tuvākajā laikā Vašingtona nākšot klajā ar konkrētu rīcības plānu.
Zaudētās cerības
Pirms pieciem gadiem, kad B. Obama vēl bija tikai kandidāts uz ASV prezidenta krēslu, viņš jau uzstājās ar runu Berlīnē. Daudzi vācieši un eiropieši harismātiskajā politiķī saskatīja īsto līderi, kurš varētu atjaunot ticību Savienotajām Valstīm pēc Džordža V. Buša astoņiem gadiem Baltajā namā, tādēļ toreiz viņa runu klātienē noklausījās 200 tūkstoši cilvēku.
Šoreiz B. Obamas uzstāšanos klausījās četri tūkstoši atlasītu cilvēku, pārsvarā valdības ierēdņi un studenti. Tomēr, pat ja pasākums būtu pieejams ikvienam, diez vai tas piesaistītu milzu pūļus.
Daudzi vienkāršie vācieši ir vīlušies B. Obamā, jo viņš savas pirmās prezidentūras gados neizpildīja vairākus solījumus, starp kuriem bija bēdīgi slavenā Gvantanamo cietuma slēgšana.
B. Obamas tēlam par labu nav nācis nesenais atklājums, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra internetā izspiego ārzemniekus un tieši Vācija esot amerikāņu specdienestu visvairāk izsekotā valsts Eiropā.
«Daudzi progresīvie eiropieši cerēja, ka kaut kas mainīsies, bet Obama turpināja to pašu veco amerikāņu varas politiku,» uzskata aktīvists Johems Vizers, kurš 2008. gadā trīs stundas pacietīgi gaidīja, lai redzētu B. Obamas runu.
Pēdējās aptaujas rāda, ka B. Obamas pirmās prezidentūras termiņa laikā vāciešu viedoklis par ASV ir pasliktinājies. Taču tajā pašā laikā B. Obamam ir izdevies saglabāt savu popularitāti, jo 88% Vācijas iedzīvotāju atbalstot viņa ārpolitiku.