Tomēr «iedzīvināšana» nebūs viegla, jo vairākums Demokrātu partiju pārstāvošā prezidenta piedāvāto risinājumu Savienoto Valstu ekonomikas stiprināšanai ir saistīti ar tēriņiem, bet tas varētu būt pretrunā ar viņa politisko konkurentu - republikāņu - nostāju, kas uzsver nepieciešamību samazināt valdības izdevumus.
Trīs jautājumi
B. Obama otrdien Kongresa Pārstāvju palātā notikušās uzstāšanās laikā minēja virkni svarīgu darbu, ko ir apņēmusies veikt viņa valdība, tomēr uzrunas centrālais uzsvars bija uz centieniem «radīt jaunas iespēju kāpnes» amerikāņu vidusšķirai, pirmām kārtām samazinot bezdarbu, kas pašlaik ir aptuveni 7,9%.
«Katru dienu mums kā nācijai sev ir jāuzdod trīs jautājumi: kā mēs radīsim jaunas darbvietas? Kā mēs apmācīsim cilvēkus, lai viņi iegūtu šīs darbvietas? Un kā mēs pārliecināsimies, ka smags darbs noved pie cilvēka cienīgas dzīves?» ASV prezidentu citē Reuters.
Viens no viņa piedāvājumiem ir piešķirt 50 miljardus dolāru (26 miljardi latu) dažādiem infrastruktūras projektiem, piemēram, autoceļu un tiltu rekonstrukcijai. Tomēr vairākums republikāņu, no kuriem lielā mērā būs atkarīgs, vai Kongress atbalstīs ierosinājumu, ir skeptiski pret šāda veida valdības palīdzības programmām.
B. Obamas pirmās prezidentūras termiņa laikā ASV valdība iztērēja 787 miljardus dolāru (409 miljardi latu) jaunu darbvietu radīšanai, bet tas dramatiski nesamazināja bezdarba līmeni.
Prezidents arī vēlas pakāpeniski līdz 2015. gadam palielināt minimālās algas apmēru no pašreizējiem 7,25 dolāriem (3,77 lati) līdz 9 dolāriem (4,68 lati) stundā. «Mums ir jāpasaka, ka bagātākajā nācijā uz zemes neviens, kurš strādā pilnas slodzes darbu, nedrīkst dzīvot nabadzībā,» paziņoja B. Obama.
Republikāņi parasti iebilst pret minimālā atalgojuma paaugstināšanu, baidoties, ka daudzi mazie uzņēmumi būs spiesti atlaist darbiniekus, tādējādi palielinot bezdarbu valstī. Eksperti arī brīdina, ka tas var samazināt zemu kvalificētu strādnieku darba iespējas.
Republikāņi kritizē
Republikāņi uzskata, ka B. Obamas piedāvājumi neārstēs Amerikas ekonomiskās kaites. «Viņš nepiedāvāja neko vairāk kā to pašu stimulēšanas politiku, kas nespēja savest kārtībā mūsu ekonomiku un dot amerikāņiem darbu,» bija teikts prezidenta uzrunas laikā izplatītajā Pārstāvju palātas spīkera Džona Bēnera paziņojumā. «Prezidentam bija iespēja piedāvāt risinājumu, bet viņš to palaida garām.»
Republikāņu uzlecošā zvaigzne senators no Floridas Marko Rubio paziņoja, ka B. Obamas noteiktais kurss nenovēršami novedīšot pie augstākiem nodokļiem un pārspīlēti lielas valdības lomas ekonomikā. Tādējādi tikšot apslāpēta ekonomiskā izaugsme un palielināšoties valsts fiskālās problēmas.
No republikāņu puses pozitīvāku attieksmi izpelnījās citi B. Obamas priekšlikumi.
Viņš aicināja pēc iespējas drīzāk apstiprināt imigrācijas reformu, kas pavērtu ceļu uz ASV pilsonību 11 miljoniem nelegālo imigrantu.
Uzrunas emocionālākais brīdis pienāca, kad prezidents aicināja kongresmeņus atbalstīt stingrākus šaujamieroču kontroles noteikumus, lai nākotnē novērstu asiņainus slaktiņus.
B. Obama arī paziņoja, ka līdz 2014. gada sākumam no Afganistānas atgriezīsies 34 tūkstoši amerikāņu karavīru. Pašreiz Afganistānā atrodas 66 tūkstoši amerikāņu militārpersonu.