Maskavas vietā viņš trešdien ieradīsies Stokholmā un kļūs par pirmo ASV prezidentu, kas oficiālā vizītē apmeklē Zviedriju. Bet, arī esot tur, B. Obama nevarēs apiet Krieviju, jo gaidāms, ka starp jautājumiem, ko viņš apspriedīs ar Zviedrijas un Ziemeļvalstu līderiem, būs Kremļa «maigās varas» izpausmes Baltijas jūras reģionā un sadarbība straujas izmaiņas piedzīvojušajā Arktikā, kur krievi vēlas dominēt.
Pārmet divkosību
Zviedri nopietni gatavojas vēsturiskajai vizītei. Stokholmā trešdien un ceturtdien būs spēkā nepieredzēti drošības pasākumi, par kuriem rūpēsies 2000 policistu. Tiek lēsts, ka apjomīgie drošības pasākumi izmaksās vismaz 24 miljonus kronu (1,92 miljoni latu), vēsta The Local.
Ne visi ar smaidu un aplausiem sagaidīs prominento viesi. Interneta brīvības aizstāvji plāno rīkot protestus B. Obamas vizītes laikā, lai paustu nepatiku pret ASV interneta izsekošanas programmām, kuras šovasar izgaismoja E. Snoudens. Viņuprāt, Zviedrijas centriski labējā valdība, kas sevi pozicionē kā interneta brīvības aizstāvi, ir divkosīga, jo publiski nav kritizējusi amerikāņu izsekošanas programmas.
Zviedrijas puse ir paziņojusi, ka sarunās ar B. Obamu negrasās skart šo jautājumu, jo arī zviedru specdienesti likuma ietvaros veicot drošības un izlūkošanas operācijas internetā.
Paredzēts, ka trešdien ASV prezidenta un Zviedrijas premjerministra Frēdrika Reinfelta divpusējās tikšanās laikā tiks pārrunātas abu valstu attiecības, reģionālā un globālā politiskā un ekonomiskā attīstība, enerģētikas politika un, visticamāk, notikumi Sīrijā. Vēlāk viņiem pievienosies Dānijas, Somijas, Īslandes un Norvēģijas premjerministri.
Interese par reģionu
B. Obamas un Ziemeļvalstu vadītāju sanāksmē viens no galvenajiem sarunu tematiem būs Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgums. «Mani šis jautājums interesē visvairāk,» apgalvo F. Reinfelts. Arī ES ietilpstošās Dānija un Somija ir vienas no aktīvākajām transatlantiskās brīvās tirdzniecības zonas lobētājām.
Svarīgs diskusiju punkts būs Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona drošība, par kuras lielāko apdraudējumu tiek uzskatīta Krievija, kura sava spēka apliecināšanai ir gatava lietot ne tikai «maigo varu», bet arī militārus līdzekļus. To apliecina martā notikušais incidents, kad divi Krievijas bumbvedēji devās mācību lidojumā, lai imitētu uzbrukumu Stokholmai.
Eksperti uzskata, ka Krievijas agresivitātes pieaugums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ B. Obama pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu prezidentiem, bet šonedēļ ar Ziemeļvalstu premjeriem. «Ir skaidri saskatāma amerikāņu intereses palielināšanās par Baltijas jūras reģionu, un tam ir sakars ar Krieviju, kas regulāri demonstrē muskuļus,» Reuters teicis drošības politikas analītiķis Mīke Vinnerstīgs no Zviedrijas Aizsardzības izpētes aģentūras.
Svarīga loma tiks atvēlēta ASV un Ziemeļvalstu sadarbībai Arktikā, kas klimata izmaiņu dēļ nākotnē kļūs pieejamāka un ekonomiski iekārojamāka, jo tiek uzskatīts, ka tās dzīlēs atrodas ievērojamas naftas un dabas gāzes rezerves. Krievija pēdējos gados vairākkārt, arī militāri, ir apliecinājusi, ka vēlas būt Arktikas «īstenā» saimniece.