Izraēlas dusmas izraisīja B. Obamas paziņojums, ka, lai panāktu mieru starp Izraēlu un palestīniešiem, Izraēlai ir jāatgriežas robežās, kas pastāvēja pirms tā sauktā Sešu dienu kara, kurš notika 1967. gadā un kurā ebreji okupēja arābu apdzīvoto Gazas joslu un Rietumkrastu un Jeruzalemes austrumu daļu. «Izraēlas un Palestīnas robežām vajadzētu būt saskaņā ar 1967. gada realitāti, un jānotiek abpusēji atzītai zemes apmaiņai, lai abām valstīm būtu drošas un atzītas robežas,» sacīja B. Obama. «Pilnīgai un pakāpeniskai Izraēlas militāro spēku izvešanai jābūt saskaņotai ar palestīniešu pienākumu uzņemties drošības garantēšanu suverēnā un nemilitarizētā valstī.»
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka B. Obama nedrīkst atkāpties no ASV nostājas, ko 2004. gadā pauda toreizējais prezidents Džordžs V. Bušs. «Tā paredzēja arī, ka Izraēlai nevajadzēs atkāpties līdz 1967. gada robežām, kuras nav iespējams aizsargāt, un līdz ar to noteikšanu lieli ebreju apdzīvotie centri Jūdejā un Samarijā [Rietumkrastā] paliktu aiz šīm robežām,» teikts paziņojumā.
Pievēršoties arābu valstīm, B. Obama sacīja, ka miljoniem arābu ir izrādījuši atbalstu demokrātijai, nevis diktatoriem, tāpēc Vašingtona ar visiem līdzekļiem atbalstīšot viņu centienus pēc brīvības.
Tomēr skaistie vārdi nemazināja daudzu arābu sarūgtinājumu par ASV nespēju paust noteiktu nostāju tā sauktā Arābu pavasara pašā sākumā. «ASV nogaidīja, lai redzētu, kas notiks un ko varēs atbalstīt,» uzskata viens no Ēģiptes revolūcijas līderiem Ahmeds Mahers, kurš atgādina, ka sākotnēji Baltais nams sliecās atbalstīt nu jau gāzto Ēģiptes autoritāro prezidentu Hosnī Mubaraku, bet pēc protestu pieņemšanās spēkā pieprasīja viņa atkāpšanos.