Pretrunā līdzšinējā Latvijas katoļu galvas Jāņa Pujata un politiķu skaļajiem paziņojumiem, PLL izstrādātie grozījumi Izglītības un Reliģisko organizāciju likumos tomēr neuzliek par pienākumu pilnīgi visiem skolēniem studēt Bībeli. Likumprojektā norādīts, ka «pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūst Bībeles - kristīgo - mācību vai ētiku».
Šis PLL priekšlikums saskan ar jaunā Latvijas Romas katoļu baznīcas vadītāja Zbigņeva Stankeviča pirmdien intervijā Latvijas Radio teikto: «Es esmu par Bībeles mācīšanu skolā visās klasēs no pirmās līdz pēdējai. Bet es neatbalstu šīs mācības uzspiešanu tiem, kuri kategoriski to nevēlas, piemēram, citu reliģiju ticīgajiem vai neticīgajiem.» To, kādā veidā Bībeles mācību iedibinās, viņš esot gatavs panākt pārdomātās diskusijās ar skolotāju un vecāku organizācijām.
Neesi kristietis - nemācies
Arī Saeimas deputāts un mācītājs Ainars Baštiks (PLL) Dienai atzina, ka saukt Bībeles mācību par obligātu priekšmetu nebūtu īsti korekti, jo tas, vai cilvēks ir vai nav kristietis, kam jāapgūst Bībeles mācība, netikšot vērtēts pēc citiem kritērijiem kā vien viņa paša apgalvojumiem. «Ja jau cilvēks pasaka, ka nav kristietis, tad arī nav,» norāda A. Baštiks. Viņš gan piebilda, ka likumprojekts vēl ir tikai pašā sākuma stadijā, tādēļ daudz kas vēl varot mainīties.
A. Baštiks arī uzskata, ka jaunajam priekšmetam pasniedzēji varētu tikt atrasti visai ātri: «Katru gadu Latvijā notiek kristīgo skolotāju konferences. Šie cilvēki paši māca, piemēram, fiziku, bet uzskata sevi par kristiešiem. Domāju, ka viņi varētu pasniegt arī kristīgo mācību, jo skolēniem jāapgūst ne jau teoloģija, bet gan Bībelē paustie principi.»
Neviens no Dienas aptaujātajiem Saeimas frakciju vadītājiem gan vēl nebija iepazinies ar likumu grozījumu projekta tekstu un nevarēja droši apgalvot, kāds būs partijas balsojums par tiem. Piemēram, VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats atzina, ka no šādas mācību stundas varētu rasties savs labums, tomēr prātīgāk būtu pieturēties pie brīvas izvēles iespēju piedāvāšanas. Viņaprāt šis varētu būt no tiem likumprojektiem, kas ilgstoši iestrēgst Saeimas komisijās, jo šāda mācību priekšmeta ieviešanai nepieciešami nopietnu ekspertu atzinumi un nepietiekot ar vienkāršu nobalsošanu Saeimā. Savukārt Dzintars Zaķis (JL) vairāk sliecoties domāt, ka šim jautājumam būtu jāpaliek ģimenes, nevis valsts kompetencē.
Pātarus iekalt neliek
Rīgas kristīgajā vidusskolā kristīgo mācību pasniedz no pirmās līdz 12. klasei. Skolas direktore Iveta Gaile Dienai pastāstīja, ka Bībeli no galvas neviens šajā skolā nemācoties. «Pātarus kalt lika 18. gadsimtā, tagad ir pedagoģijas laiks. Tās ir gandrīz vienīgās mācību stundas, kurās Latvijas izglītības sistēmā skolēniem tiek dota iespēja diskutēt un paust viedokli, nevis tikai apgūt faktus,» skaidro I. Gaile, kura pati pasniedz kristīgo mācību.
Viņa gan bija ļoti kritiski noskaņota pret PLL deputātu plānoto skolēnu dalīšanu pēc kristīgajām konfesijām. «Es domāju, ka tas dzīvē ir nereāli. Tā jau būtu svētdienas skola! Pedagogam ir jāuztver, ka Bībele atbild uz dzīves lielajiem jautājumiem, nevis apmāca kādā reliģiskajā konfesijā. Tiem, kas strīdas par konfesijām, ieteiktu atnākt un apskatīties, kā sadzīvojam mēs,» aicina direktore.