Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

«Okupantu autoparks» jāslēdz

Bīstamākais ir tas, ka šāda rīcība var radīt pretreakciju no krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tā «okupantu autoparka» jeb Latvijas iedzīvotāju saraksta, kuru automašīnas rotā Krievijas simbols Svētā Jura lentītes, publicēšanu internetā vērtē Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Anhelita Kamenska. Internetā ikvienam iespējams redzēt ne tikai automobiļu īpašnieku vārdus, bet arī personas kodus un adreses, ko Drošības policija (DP) traktējusi kā personas datu aizsardzības pārkāpumu. Par naida kurināšanu DP to neuzskata.

Interneta saitē www.latvietislatvija.com publiskotajā sarakstā ir minēti 118 automašīnu īpašnieki, kuru spēkratus rotā zīmīgais simbols, publiski pieejamas arī lielas daļas automašīnu fotogrāfijas. Par to, kas izveidojis šo mājaslapu, izteikti tikai minējumi. DP atklāj, ka lapa izveidota ārpus Latvijas jurisdikcijas, konkrētāk nekomentējot, kas tā par valsti, taču Dienas rīcībā esoša droša informācija liecina, ka šī valsts ir ASV. Interneta lapā publicēta saite ved uz partijas Visu Latvijai! mājaslapu, taču partija publiski noliegusi jebkādu saistību ar notikušo. Jau pērn pavasarī tika uzsākta nacionālistu akcija Apzināsim piekto kolonnu, kuras ietvaros portālā nacionalisti.lv publicēta galerija ar automašīnu fotogrāfijām, tomēr portāla veidotāji liekas nezinām, kas publicējis personu sensitīvos datus.

Teorētiski iespēja piekļūt šiem datiem ir vairākām iestādēm, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāves Alises Kleinbergas teiktais. Ikvienam, zinot automašīnas numuru, iespējams uzzināt dažādus tehniskos datus par to, tomēr tieši interneta mājaslapā publicētā informācija ir tā, kuru kurš katrs brīvi uzzināt nevar. Tomēr tā ir pieejama CSDD uzturētajā reģistrā, kam var piekļūt samērā plašs institūciju loks, piemēram, dažādas tiesībsargājošās iestādes, līzinga kompānijas, bankas, bet šīm iestādēm aizliegts informāciju izplatīt. Par notikušo datu noplūdi pārbaudi sākusi Datu Valsts inspekcija. Tomēr A.Kamenska norāda, ka lietas ierosināšana un tiesvedība prasa ilgu laiku, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm jādomā, kā novērst situāciju, kad visu šo laiku ikvienam iespējams brīvi iepazīties ar šo cilvēku personas datiem, un jārod iespējas, kā padarīt tos nepieejamus.

Pēdējo pāris gadu laikā, kopš Latvijā sākusi plosīties krīze, sakrituši vairāki nelabvēlīgi faktori, kas padziļina plaisu dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju vidū, izriet no sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces Marijas Golubevas teiktā. No vienas puses, aktivizējušās radikālās politiskās kustības kā, piemēram, Visu Latvijai!, jo pierādījies, ka ekonomiskās neapmierinātības laikā cilvēki sāk rīkoties radikālāk. No otras puses, Latvijā aktīvāk sākusi darboties Krievijas propagandas mašīna un parādās vairāk cilvēku, kas, nejūtot, ka viņu intereses Latvijā tiktu ņemtas vērā, kļūstot aizvien uzņēmīgāki pret šo propagandu, par ko liecina kaut vai pieaugošais 9.maija svinētāju skaits un tas, ka pēdējā laikā ielās var manīt vairāk automašīnu, kuras rotā Krievijas simbolika. Šie abi faktori «ļoti labi saistās», saka M.Golubeva, norādot, ka notikušais ir šīs nelabvēlīgās tendences redzams rezultāts. Savukārt kulturologs Deniss Hanovs uzskata, ka notikušais kārtējo reizi pierāda, ka Latvija kļuvusi par «atmiņu valsti» - proti, mūsu valsts iedzīvotāji joprojām dzīvojot pagātnē, atceroties pārdesmit gadu vecus notikumus, un nedomājot par to, kā dzīvos kopā nākotnē, un tas nesekmē valsts attīstību.

Lai situāciju risinātu, M.Golubevas ieskatā citādi jāraugās uz integrācijas politiku, kur šobrīd akcentēti tikai valodas jautājumi. Viņasprāt, ir virkne pasākumu, kas politikas veidotājiem būtu jāveic, piemēram, jāpalielina krievvalodīgo iedzīvotāju proporcija valsts pārvaldē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kas ir Svētā Jura lentītes?

Plaši izmantotajām Svētā Jura lentītēm ir vēsturiska nozīme. Kara muzeja speciālists Jānis Tomaševskis stāsta, ka Svētā Jura (daudzviet saukts arī par Georgu) simbolikas pirmsākumi meklējami vēl Krievijas impērijas laikā, kad 1769.gadā tika dibināts karavīru aizbildņa Svētā Jura ordenis, kas piešķirts līdz 1917.gada oktobra revolūcijai. Svētā Jura krusta krāsas oranža un melna ir simboliskas. Oranžā simbolizē kauju liesmas, šāviņu ugunis, melnā - šaujampulveri. Svētā Jura krusta motīvs vēlāk izmantots arī padomju laika apbalvojumos, kas arī ir iemesls, kāpēc simbolika tik plaši izmantota vēl šobaltdien, sevišķi
9.maija svinību laikā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kaķis iekštelpās

Iekštelpās mītošiem kaķiem ir krietni mazāk iespēju paust sugai raksturīgo uzvedību, taču mājas kaķa saimnieks var parūpēties par to, lai mīluļa dzīve būtu interesantāka, piedāvājot kaķim da...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?