Pieredzējušie paliek
Aizsardzības ministrijā parlamentārā sekretāra amatā paliek Andrejs Panteļējevs (ZZS), Iekšlietu ministrijā - Evika Siliņa (Vienotība), Tieslietu ministrijā - Jānis Iesalnieks (NA). Taču vairākumā ministriju amatos nāks citi cilvēki. Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju arī turpmāk būs atbildīga Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), bet parlamentārais sekretārs ir no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kas deleģēja Edgaru Tavaru, kurš arī neiekļuva Saeimā. NA pretim saņem posteni pie kāda Vienotības pārstāvja. Ar to var skaidrot Riharda Kola (NA) pārcelšanu no Kultūras ministrijas uz premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) biroju. Kultūras ministrijā viņa vietā būs Einārs Cilinskis (NA), kurš atzina, ka «reiz jau biju saposies uz šo amatu», bet tad krita Valda Dombrovska (Vienotība) valdība. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nesteidz izdarīt izvēli un vēl izvērtē pretendentus, kuru vidū ir arī Ilze Viņķele (Vienotība).
Valsts budžeta izskatīšanas laikā parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets. Laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, parlamentārajiem sekretāriem būs papildu pienākumi, kas jo īpaši attiecas uz Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kura šo darbu veiks Ārlietu ministrijā. Viņa arī neiekļuva Saeimā, bet ir no agrākā Reformu partijas kodola. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) izvēli skaidroja ar to, ka Z. Kalniņa-Lukaševica iepriekš vadījusi Eiropas lietu komisiju.
Karjeras pirmais posms
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) par parlamentāro sekretāru aicinājis Jāni Upenieku (Vienotība), ar kuru kopā strādājis Budžeta un finanšu komisijā. Ministrs norāda arī uz J. Upenieka izglītību, kas gūta Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pēc vēlēšanām I. Viņķele sacīja, ka tiem kolēģiem, kas izmantojuši individuālo kampaņu, kuru vidū ir arī J. Upenieks, nevajadzētu ieņemt nekādus amatus. To, ka ir noticis pretējais, var saistīt arī ar J. Upenieka piesliešanos Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas domubiedru grupai. J. Upenieks apstiprina, ka balsojis par S. Āboltiņu frakcijas vadītāja vēlēšanās, jo «tas ir Solvitas nopelns, ka mēs esam tik spēcīgi, cik mēs esam». Par «Solvitas zelta rezervi» tiek uzskatīta arī Karīna Korna, kura kandidējusi vēlēšanās augstās vietās, bet Saeimā nav iekļuvusi. 12. Saeimas vēlēšanās no 4. vietas viņa noslīdēja uz 11. pozīciju Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Taču partija vienmēr viņai uztic amatus ministrijās - tagad K. Korna būs parlamentārā sekretāre Satiksmes ministrijā, kur iepriekš bija ministra padomniece. Kolēģi izvēli skaidro ar K. Kornas pieredzi un juristes zināšanām.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) parlamentārā sekretāra posteni uzticējusi bijušajam Durbes novada priekšsēža vietniekam Edgaram Putram (ZZS), kura ģimene saimnieko zemnieku saimniecībā Pīlādži. Viņš kļuva par Saeimas deputātu uz ministru pilnvaru laiku valdībā. Iespēja strādāt Saeimā radās pēc tam, kad divi kandidāti pirms viņa - Ventspils Olimpiskā centra vadītājs Uldis Boitmanis un Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis - no iespējas apmainīt labi atalgotu amatu pret mīksto mandātu Saeimā atteicās. E. Putra no jaunā darba nebaidās, jo esot strādājis arī kredītiestādēs.
Uz vaicāto, par kādiem agrākajiem nopelniem E. Putram bez pieredzes ir piedāvāts šis postenis, Saeimas priekšsēdes biedrs Gundars Daudze, kurš ZZS pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij, atbildēja, atsaucoties uz E. Putras ieguldījumu kampaņā. «Edgars ir jauns, talantīgs un ambiciozs puisis,» sacīja G. Daudze, kurš arī karjeru esot sācis kā parlamentārais sekretārs. ZZS Kurzemē ieguva piecus mandātus, un arī ministre ievēlēta no šī apgabala, tāpēc esot tikai loģiski, ka arī parlamentārais sekretārs ir no Kurzemes. Diena jau rakstīja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā tieši E. Putra Durbes novada priekšsēža vēlēšanās izšķīra, kurš vadīs pašvaldību. Sākotnēji viņš solījis atbalstu vēlēšanās uzvarējušā saraksta līderim Andrejam Radzēvičam, bet tad pieslējās otrai pusei, kas ar vienas balss pārsvaru ievēlēja amatā Jāni Ruško. A. Radzēvičam bija pretrunas ar ZZS vietējiem līderiem par Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas poligona attīstības projektu. E. Putra Dienai apgalvoja, ka tik seniem notikumiem nevarētu būt nekādas nozīmes viņa tagadējā karjerā.