Latvijā spējam mobilizēties ārkārtas gadījumos. Kad jāmeklē pazudušie purvos un mežos, jāziedo dārgai operācijai un galīgi nevaram izturēt politiķu neieklausīšanos un augstprātību. Tātad nav tā, ka nemaz nerūpētu, kas notiek ar līdzcilvēkiem. Un tomēr tie ir vairāk tādi kā vienreizēji un īslaicīgi pasākumi. Talkā sakopt apkārtni un iestādīt kokus ir labi, bet panākt, ka viss ir tīrs un skaists pastāvīgi, - vēl labāk. Ilgtspējīgu pasākumu vienīgais dzinējspēks demokrātiskā sabiedrībā ir mūsu pašu aktīva līdzdalība. Jo to, ka piespiedu mehānismi darbojas ne īpaši labi, ja cilvēkiem nav pieņemami uzstādītie noteikumi un viņi tos uzskata par netaisniem, skaidri norāda lielā ēnu ekonomika mūsu valstī.
Vakar pirmo reizi Rīgā organizētais forums Rīga dimd - iedzīvotāji runā, kurā tika apzināti iespējamie sadarbības modeļi starp iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pašvaldību, ir solis iedzīvotāju iesaistīšanas virzienā. Acīmredzot pilsētas dome ir sapratusi, ka nevarēs sekmīgi turpināt darbu, ja ar sociāli aktīvu rīdzinieku palīdzību neanalizēs problēmas, kas traucē veiksmīgai sadarbībai. Jo, ja kopus cūka (visu rīdzinieku kopējās intereses) nebarosies, tā vienkārši nosprāgs. Galu galā publiski neapspriestu un nesaprotamu pašvaldības lēmumu pieņemšana ir bijis labs kapracis daudziem politiskajiem spēkiem mūsu galvaspilsētā. Aktīva piedalīšanās publiskos pasākumos taču ir atkarīga no pašu iedzīvotāju intereses par tiem. Un arī tas, vai apkārtējā vide ir sakārtota un netiek postīta, ir tikai un vienīgi pašu rīdzinieku rokās. Bet sociālo vidi lielā mērā ietekmē tas, vai nebūsim vienaldzīgi pret citu vajadzībām.
Tātad šāda pasākuma norise ir laba zīme. Esam kļuvuši ieinteresētāki apkārt notiekošajā un gatavi rīkoties, lai plašākajā nozīmē kopējo dzīves vidi uzlabotu. Un par to liecina ne tikai daudzo NVO, bet arī iedzīvotāju aktīvā līdzdalība forumā. Kaut arī būtu gribējies lielāku atsaucību domes iepriekš veiktajā telefonakcijā pirms foruma rīkošanas, tā gaita apliecina, ka galvaspilsētā ir ne mazums enerģisku un ieinteresētu iemītnieku, kuru ierosinājumi ir pašvaldības deputātu un ierēdņu uzklausīšanas vērti. Tāpat kā NVO uzsvērtais - galvaspilsētā ir pārāk sarežģīti komunicēt ar domi un ir pārāk komplicēta dokumentācijas aprite.
Cits ļoti konkrēts un mērķtiecīgs solis, kas iegadījās vienā dienā ar Rīgas domes pasākumu, ir dažādos medijos strādājošo kopējs lēmums dibināt jaunu NVO - Latvijas Žurnālistu asociāciju savu interešu publiskai paušanai. Ir uzteicama šāda vienota apņemšanās aizstāvēt vārda un preses brīvību un uzlabot gan žurnālistu profesionālo vidi, gan masu mediju likumdošanu. Jo mēs taču visi esam ieinteresēti saņemt patiesu, nesagrozītu un laicīgu informāciju no neatkarīgiem un neietekmētiem žurnālistiem, nevis melīgas un manipulatīvas, kaut ausij tīkamas un iztapīgas vārsmas.