Libreta autores Ineses Zanderes un komponista Jāņa Lūsēna lasījumā interesanti sastapties ar mazliet citādu Andersena Sniega karalieni un atklāt, ka tā ir Ziemassvētku pasaka! Tāpēc te vietā arī visiem zināmā Ziemassvētku dziesma Es skaistu rozīt' zinu. Lūsēna mūzikas kods emocionāli uzrunā vairākos dziedājumos, sākot ar rožu pulksteņa vadmotīvu Tik tak un beidzot ar Gerdas lūgšanu. Kolorītas muzikālās stilizācijas tikušas Puķu Burvei un ziemeļu šamanei. Īsts atradums ir Gerdas lomai ļoti piemērotā jauniņā dziedātāja Ieva Sutugova - sīks meitēns ar lielu skatuves krampi un balss potenciālu. Negaidīts pārsteigums ir Aija Vītoliņa kā Ziemeļu Burve, kura apguvusi ļoti specifisko, folklorisko joiku dziedāšanas manieri. Spīvo Laupītājmeitenes raksturu grodi atveido Ance Krauze. Spilgtu, atmiņā paliekošu Puķu Burves tēlu uzbur Ieva Akuratere, lai arī gandrīz nemaz nevar saklausīt tekstu. Andris Ērglis Kaja lomā ir nemāksloti «tīnisks», Andžela Goba - vēl organiskāka vecmāmiņa. Vārnu pāris, īpaši Baiba Neja, izkopis zīmīgu ķermeņa valodu. Apbrīnas vērts ir Kristīnes Zadovskas - Sniega Karalienes - kronis - latvāņu «herbārijs» -, kas perfekti simbolizē ļaunuma mānīgo daili. Vietā izmantots jaunā aktiera Andra Lisecka (Garkājis) žongliera talants. 5 5 5 5 5
Augstu vērtēju Lūsēna un Zanderes sadarbību - pretēji vairākumam pēdējā laika muzikālo iestudējumu šajā ir vismaz četras piecas dziesmas, kas paliek prātā - pat tik nemuzikālam cilvēkam kā man. Muzikālais materiāls ir arī asprātīgs - orientāli narkotiskais Puķu Burves iznāciens īpaši piemērots Ievas Akurateres dekadentajam soprānam, bet Uģa Rozes Ziemeļbrieža iznāciens skan kā sveiciens Turaidas Rozes motīviem. Var strīdēties ar autoriem par atziņu, ka ļaunais burvju spogulis, kas maitā bērnu redzi un sirdi, ir televizors ar ļaunajām multenēm, bet vieglais «pieskāriens» mūsdienām izrādes sākumā atmaksājas. Klupiens ir izrādes teatrālā puse. Sniega karaliene ir kaut kas pa vidu teātra iestudējumam un koncertuzvedumam. Atjautīgs risinājums ir ekrāns uz skatuves dibensienas, uz kura māksliniece Ineta Sipunova ar acu priekšā topoša, mazliet bērnišķa zīmējuma projekciju ieskicē notikuma vietas. Uz koncertuzveduma estētiku norāda epizodes - numuri, kuru dalībnieki izpilda dziesmas ar seju pret rampu, vairāk (kā Ievas Akurateres Puķu Burve) vai mazāk līgani kustoties ritmā. Horeogrāfes Ingas Raudingas dinamiskās ieceres pilda atsevišķa deju grupa. Galvenie varoņi - Andra Ērgļa Kajs un Ievas Sutugovas Gerda - ir patīkami dabiski un izjusti, bet tas arī viss. Pilnasinīgākus varoņus izdodas radīt Andželai Gobai Vecmāmiņas un Ancei Krauzei Laupītājmeitenes lomā.