Ņemot vērā apstākli, ka E. Repšes vadītajai Finanšu ministrijai (FM) nereti nācies strādāt ugunsdzēšanas režīmā un tai pašreizējā situācijā darāmā ir ļoti daudz, ekonomisti neuzskata, ka E. Repšem piedzīvoto neveiksmju dēļ būtu jāatkāpjas no finanšu ministra amata. Turklāt viņa vadībā FM izdarījusi arī virkni labu lietu.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aizstāv E. Repši, uzteicot viņa drosmi uzņemties finanšu ministra amatu Latvijas ekonomikas krīzes visdziļākajā posmā, FM paveikto 2009. gada budžeta sabalansēšanā u.c. «Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negāciju,» Dienai sacīja premjers ar preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību. Pats E. Repše savu darbu ministra amatā atturējās vērtēt, ar preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību Dienai norādot, ka tas jādara sabiedrībai.
Lēmumi sasteigti
«Būtiskākais nav, kurus nodokļus pacēla vai nepacēla. Būtiskākais ir, ka daudzi lēmumi tika pieņemti ļoti sasteigti. Uzņēmēji faktiski tika nostādīti fakta priekšā, ka, lūk, «rīt» jums būs jauns nodoklis, nepaskaidrojot, kam un kā tas jāmaksā. Šī steiga no ministriju puses radīja vairākas neprecizitātes, kas izraisīja neizpratni un pārpratumus nodokļu maksātāju vidū,» Dienai sacīja Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune. Pēc viņas teiktā, uzņēmēji tā neprotestētu, ja atbildīgās institūcijas spētu paskaidrot un pamatot attiecīgos lēmumus. «Tagad nereti ir situācijas, kad vispirms tiek pieņemts lēmums un tikai pēc tam domā, kā to realizēt un vai vispār var realizēt praksē.»
Swedbank ekonomists Dainis Stikuts Dienai norādīja: tā kā iepriekšējos gados valsts finanšu struktūra bija ļoti bēdīga, FM bija jānodarbojas ar uguns dzēšanu valsts budžetā. Rezultātā izpalika ekonomikas un budžeta struktūras sistēmiska analīze, norāda ekonomists. Viņš pārmet arī vilcināšanos ar reāliem risinājumiem cīņai ar ēnu ekonomiku, tostarp aplokšņu algām, kas kropļo uzņēmējdarbības vidi un rada nopietnus draudus ekonomikas izaugsmei nākotnē, kā arī apdraud valsts sociālo nodrošinājumu, arī pensijas.
Trūkst resursu un vīzijas
Pēc DnB Nord bankas ekonomista Pētera Strautiņa Dienai teiktā, strādājošie FM savu iespēju robežās palīdz valstij kulties cauri šai grūtajai situācijai. «Cik esmu ievērojis, viņu darba laiks bieži krietni pārsniedz normēto,» vērtē ekonomists. Arī L. Caune pieļauj, ka šajā grūtajā un saspringtajā laikā, kad jādomā, kur rast līdzekļus, un kad daudzas sociālās grupas vēršas pie valdības ar savām prasībām, FM strādāt nav viegli. «Protams, ir arī objektīvi iemesli - ārējo kreditoru spiediens un nepieciešamība diezgan ātrā tempā piedāvāt risinājumus un meklēt papildu līdzekļus,» piebilst Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners, norādot, ka problēmas sakne līdzšinējā FM darbā ir finanšu politikas stratēģiskā redzējuma trūkums, kas nav radusies pēdējā gada laikā, bet iepriekš. Pirmkārt, nodokļu politikā pietrūkst skaidrības, kāda tā ir - vai liberāli-stimulējoša vai sociāli-orientēta ar augstiem nodokļiem, un attiecīgi no tā izrietošais jautājums par nodokļu sloga sadali. Otrkārt, dažreiz no redzesloka tiek izlaistas detaļas, piemēram, ieviešot tā dēvēto auto nodokli, netika saskatītas kopsakarības ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu u.c. Treškārt, netiek ņemts vērā laika faktors un iespējamā nodokļu maksātāju uzvedības maiņa un kā tas varētu ietekmēt nodokļu ieņēmumus. Tā tas bija, piemēram, ar akcīzes pārāk krasu kāpināšanu, kā dēļ būtiski pieauga cigarešu kontrabanda.
Nav jāvaino viens ministrs
Lai «aiz katra koka beidzot ieraudzītu mežu», tas, kas būtu darāms, ir skaidra stratēģiskā vīzija un arī ilgtermiņa seku izvērtējums jebkurai rīcībai, uzskata K. Ketners. Līdzīgi domā arī L. Caune, norādot, ka ne tikai FM, bet visai valdībai būtu rūpīgāk jāpārdomā sava politika attiecībā uz nodokļu politiku. «Nedomāju, ka pie haotiskajām izmaiņām nodokļu politikā būtu jāizceļ viens pats finanšu ministrs,» viņa piebilst, izsakot cerību, ka FM strādās veiksmīgāk, tostarp uzklausot nozares pārstāvju viedokli ne tikai ķeksīša pēc. Māris Jurušs no PricewaterhouseCoopers gan uzteic FM pēdējā laikā paveikto PVN un muitas jomā, kas attiecas uz administratīvo prasību vienkāršošanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Procesā ir vēl vairākas lietas, ko uzņēmēji sagaida no atbildīgās ministrijas. «Lai arī lēnām, Finanšu ministrija virzās uz priekšu,» piebilst M. Jurušs.