Dienas aptaujātās pašvaldības un uzņēmēji jauno regulējumu kopumā vērtē pozitīvi, tajā pašā laikā gan norādot arī uz vairākiem iespējamiem klupšanas akmeņiem un neatrisinātām problēmām.
Nepieciešami objektīvi kritēriji
Par virzību uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis zemāko cenu, atzinīgi izsakās gan Viesnīcu un restorānu asociācijas, gan Būvnieku asociācijas pārstāvji. Jāpiebilst, ka būvnieki jau vairākus gadus publiski pauduši, ka zemākā cena kā vienīgais kritērijs publiskajos iepirkumos kropļo būvniecības tirgu un neveicina ēnu ekonomikas mazināšanos, turklāt bieži zemākā cena tiek panākta, cenšoties pazemināt strādnieku atalgojumu. Tiesa gan, būvniecības uzņēmuma Arčers jurists Imants Akmentiņš norāda, ka jaunais variants būs liels pārbaudījums iepirkumu komisiju profesionalitātei un prasmei pielietot arī kvalitātes kritērijus.
Ādažu domes kā publisko iepirkumu veicējas viedokli pauž domes iepirkumu speciāliste Rita Šteina: «Iespēja vērtēt arī pretendenta kvalifikāciju un pieredzi vērtējama pozitīvi, jo paver reālas iespējas pozitīvi novērtēt kvalificētus un pieredzē bagātus pretendentus, kas galu galā patiešām nodrošina kvalitatīvu līguma izpildes procesu. Līdz šim nespējām iepirkumos augstāk novērtēt pieredzējušus ekspertus ar bagātiem CV salīdzinājumā ar minimālās prasības izpildošiem ekspertiem ar ne visai lielu pieredzi. Ceram, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos intensīvi palīdzēs pasūtītājiem ar metodiskiem padomiem vērtēšanas kritēriju noteikšanā un formulēšanā.»
Atšķirīgs viedoklis ir Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoram Oļegam Burovam, kurš bažījas par kritēriju subjektīvismu, vērtējot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. «Mēs tomēr pārsvarā vadīsimies pēc zemākās cenas principa, jo mums visu iepirkumu tehniskās specifikācijas ir izstrādātas ļoti detalizētas un konkrētas. Ja vairāki pretendenti tam visam atbilst, tad kritērijs būs piedāvātā cena,» skaidro O. Burovs.
Viņš arī atšķirībā no Ādažu domes iepirkuma speciālistes ir skeptisks par papildu punktu piešķīrumu ekspertu kvalifikācijai un sertifikātiem, jo «iepirkumos tos norāda visi pretendenti, taču tas vēl neko neliecina par būvdarbos iesaistīto strādnieku darba kvalitāti».
O. Burovs atzīst, ka līdztekus objektīvu kritēriju trūkumam, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, ir risks arī nonākt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts kontroles uzmanības lokā, ja tiks noraidīts pretendents, kurš piedāvājis zemāko cenu.
Trūkst ekspertu
Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītāja vietniece Līga Neilande gan norāda, ka kvalitātes un cenas kritēriju īpatsvaru pretendentu vērtējumā nosaka pats pasūtītājs. Runājot par kvalitātes kritērijiem, L. Neilande bilst, ka to objektivitāte lielā mērā atkarīga no iepirkumu komisijas kompetences un profesionalitātes, turklāt komisijai ir tiesības piesaistīt attiecīgās nozares speciālistus, lai izstrādātu gan tehnisko specifikāciju, gan vērtēšanas kritērijus. Tāpat vienmēr attiecībā uz izvirzītajiem kritērijiem varot konsultēties IUB. Vienlaikus L. Neilande uzsver, ka sadarbībā ar IUB tapšot metodoloģija saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izvērtēšanai.
Tomēr to, ka viss nav tik vienkārši, uzsver arī Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste Daina Dzilna. «Lielākā problēma ir tā, ka daudzās nozarēs trūkst autoritatīvu ekspertu, ar kuriem pasūtītājs varētu konsultēties pirms lēmumu pieņemšanas, turklāt neviens nevēlas uzņemties atbildību. Līdz ar to, lai arī virzība uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ir pareiza, daudzreiz zemākā cena paliek kā drošākais kritērijs.»
Neatrisinātās problēmas
D. Dzilna bilst, ka viņas skatījumā jaunā regulējuma lielākā problēma ir noteiktās stingrās pretendentu pārbaudes, piemēram, par nodokļu nomaksu pie pārāk zema sliekšņa, kad jārīko atklāta publisko iepirkumu procedūra. Tas prasa lielu darbu pasūtītājam un pie samērā nelielas iepirkuma summas (piemēram, būvniecībai tie ir 170 000 eiro) nav efektīvi. Ādažu domes iepirkumu speciāliste gan teic: «Kā pašvaldība, kurai ir ilgstoša pieredze mazo iepirkumu rīkošanā jau no 4000 eiro (bez PVN), varam droši apgalvot, ka mazo un vidējo uzņēmumu izdzīvošanas spējām ir vitāli svarīgi saprātīgi zemi līgumcenu sliekšņi, jo ir vērojama aktīva konkurence un liela interese par ikvienu izsludināto mazo iepirkumu.» Kā galveno likumprojekta problēmu R. Šteina min to, ka «tas ir sarežģīti konstruēts, ar pantiem, kas pilni ar atsaucēm uz citiem pantiem, piemēram, likuma 9. pants (pirmā daļa), kurā ir atsauces uz 13 citiem pantiem.»
Savukārt uzņēmuma Arčers speciālists Imants Akmentiņš kā galveno neatrisināto problēmu min to, ka publiskajiem iepirkumiem nav izstrādāts viens parauga nolikums, kurā būtu visiem vienādi vispārēji noteikumi, piemēram, attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem. Tāpat I. Akmentiņš uzskata, ka likumprojektā bija jānosaka arī kompetences prasības iepirkumu komisijas locekļiem, jo pašlaik likumprojektā tikai minēts, ka tie nedrīkst atrasties interešu konfliktā.
Jāpiebilst, ka Saeima likumprojektu vēl turpinās skatīt, līdz ar to tajā vēl iespējamas izmaiņas. Likumprojekts tapis, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvu par publisko iepirkumu. Direktīva jāpārņem līdz 2016. gada 18. aprīlim.