Palestīniešu apdzīvotajā Gazas joslā pie varas esošā islāmistu kustība Hamas paziņojusi, ka atklātie dokumenti parāda pašpārvaldes «neglīto seju un atbalstu okupantiem».
Vēsturisks piedāvājums
Izraēla 1967. gadā okupēja Rietumkrastu, arī Austrumjeruzalemi, kas saskaņā ar 1949. gadā noslēgto pamiera līgumu pienācās palestīniešiem.
Kopš tā laika Rietumkrastā apmetušies aptuveni pusmiljons ebreju.
Līdz šim palestīniešu pašpārvalde ar prezidentu Mahmūdu Abāsu priekšgalā publiski vienmēr ir uzsvērusi, ka okupētajās teritorijās vēlas izveidot neatkarīgu Palestīnas valsti, kuras galvaspilsēta būtu Jeruzaleme.
Arī Izraēla par savu galvaspilsētu uzskata Jeruzalemi (to gan nav atzinusi starptautiskā sabiedrība, tādēļ ārvalstis savas vēstniecības ir izvietojušas Telavivā). Tieši pilsētas statuss un jaunu ebreju apmetņu celtniecība Rietumkrastā ir galvenie šķēršļi, kādēļ jau gadiem buksē Tuvo Austrumu miera process. Tomēr Al Jazeera noplūdinātie dokumenti liecina, ka privātās sarunās palestīniešu amatpersonas runājušas citu valodu.
2008. gada jūlijā Jeruzalemē notikušajās miera sarunās palestīnieši likuši galdā priekšlikumu Izraēlai paturēt tos Austrumjeruzalemes rajonus, kur ir uzceltas ebreju apmetnes, kā arī Ebreju kvartālu un daļu no Armēņu kvartāla. Vienīgā ebreju apmetne, kuru palestīnieši nav piedāvājuši Izraēlai, bijusi Harhoma jeb Džabalabugneima.
Palestīnieši arī bijuši gatavi runāt par nosacījumu, ka Austrumjeruzalemē desmit gadu laikā atgriežas ne vairāk kā 100 tūkstoši palestīniešu bēgļu.
«Šī ir pirmā reize vēsturē, kad mēs nākam klajā ar šādu piedāvājumu,» toreiz paziņojuši palestīniešu pārstāvji.
Noprotams, ka Izraēla piedāvājumu noraidījusi un atteikusies Jeruzalemes jautājumu iekļaut darba kārtībā.
Sarunās piedalījās bijušais palestīniešu premjerministrs Ahmeds Korejs un galvenais sarunu veicējs Saebs Erekats, toreizējā Izraēlas ārlietu ministre Cipi Livni un bijusī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa.
Rausta plecus
Al Jazeera paziņojusi, ka tās rīcībā ir vairāk nekā 16 tūkstoši slepenu dokumentu par ASV vadītajām Tuvo Austrumu miera sarunām laikaposmā no 2000. līdz 2010. gadam. Tomēr palestīniešu amatpersonas apgalvo, ka tie nav īsti. «Mēs nekad neesam atkāpušies no savas pozīcijas,» taisnojas S. Erekats. «Ja mēs esam izteikuši šādus piedāvājumus, tad kādēļ Izraēla nav parakstījusi miera līgumu?» Savukārt M. Abāss paudis izbrīnu, no kurienes televīzija šādu informāciju ieguvusi.
Hamas paziņojusi, ka dokumenti pierāda «pašpārvaldes centienus likvidēt palestīniešu prasības un nepatiku pret pretošanos Gazā un Rietumkrastā».