Komisārs uzsvēris, ka nevienai no valdības partijām nav izdevies viņu pārliecināt par aizdevēju līdzšinējo prasību mīkstināšanu par labu mazākam budžeta deficīta samazinājumam. H.Almunija noraidīja arī alternatīvus ceļus budžeta deficīta samazināšanai. «Es zinu, ka budžeta samazināšana ir sāpīga, bet visi citi ceļi ir nepareizi un vēl sāpīgāki,» sacīja H.Almunija. Iepriekš kā vienu no alternatīvām budžeta deficīta samazināšanas ceļam lielākā koalīcijas partija Tautas partija (TP) apsprieda lata devalvācijas scenāriju. TP arī uzsvērusi - no mēģinājumiem pārliecināt aizdevējus mīkstināt pozīciju par budžeta samazināšanu nav jāatsakās arī negatīvas H.Almunijas pozīcijas gadījumā, jārunā arī ar Starptautiskā Valūtas fonda un lielāko Eiropas valstu vadītājiem.
Vēl viens politiskais uzdevums, kas jāizpilda valdībai - vienoties par to, ar kādiem pasākumiem tiks panākts atlikušais 175 miljonu latu ietaupījums nākamā gada budžetā. Zināms, ka to plānots iegūt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Papildu ieņēmumu sadaļā galvenā loma ieplānota mājokļa nodoklim, ko iecerēts ieviest 0,3% apjomā no kadastra vērtības visiem mājokļiem, liecina valdības sēdes protokollēmums. Valdība plāno no tā iekasēt papildu 25 miljonus latu. Ieņēmumus no nodokļiem plānots palielināt arī, atsakoties no vēl atlikušajiem ienākumu nodokļa atvieglojumiem. Tajā skaitā iecerēts samazināt atvieglojumus par apgādībā esošu personu no 63 līdz 25 latiem mēnesī.
Savukārt izdevumu samazināšanā lielākos ietaupījumus plānots panākt, samazinot tēriņus valsts parāda vadībai par 15 miljoniem latu, Valsts autoceļu fonda finansējumu samazinot par deviņiem miljoniem, izdevumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvei - par pieciem miljoniem.
Par trīs miljoniem latu domāts samazināt dotāciju nerentabliem sabiedriskā transporta pakalpojumiem un par 6,3 miljoniem - dotācijas pašvaldībām izlīdzināšanas fondā. Plānots samazināt izdevumus arī ģimenes pabalstiem, taču kā - tas valdībai vēl jālemj.