Attīstības komisijas ārējiem finanšu instrumentiem laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam paredzēts piešķirt par 20 miljardiem vairāk nekā iepriekšējā finanšu periodā, ar prognozi 2015. gadā palīdzības programmai EuropeAid atvēlēt vismaz 0,7% no ES iekšzemes kopprodukta. EK Attīstības komisārs Andris Piebalgs norāda, ka ES dalībvalstīm jāatbalsta palīdzības sniegšana attīstības valstīm, jo tas ir viņu pašu interesēs.
Pienākums palīdzēt
«Latviešu un citu valstu kareivji Afganistānā krita, lai aizsargātu mūsu visu drošību - mans uzdevums ir, lai tas nekur un nekad vairs neatkārtotos,» saka A. Piebalgs, skaidrojot, kāpēc tiek pievērsta tik liela uzmanība palīdzībai jaunattīstības valstīm. EK nostāja ir, ka ieguvēji no šīs palīdzības būs visi Eiropas iedzīvotāji - tiks mazināta nelegālā imigrācija, novērsti terorisma draudi, turklāt šo valstu attīstība būs tikai ieguvums Eiropas Savienības ārējam tirgum. A. Piebalgs uzsver: lai arī Latviju pagaidām neapdraud imigrantu vai teroristu vilnis, mūsu pienākums ir palīdzēt - deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija izstājās no Padomju Savienības, tieši Eiropas valstis sniegušas atbalstu, un tagad mums tas ir jādod tālāk. Komisārs arī norāda - ir naivi gaidīt, ka ES iekšienē un Ziemeļamerikā patēriņš tikai pieaugs, tādēļ jāsaprot, ka arī attīstīto valstu izaugsme ir atkarīga no labklājības visā pasaulē. «Ja izaugsme Āfrikā būs stabila, mums radīsies lielākas eksporta iespējas,» saka A. Piebalgs. Prioritātes ir nabadzības samazināšana, atbalsts cilvēktiesību ievērošanai, sociālā atbalsta, medicīnas un izglītības iespējas, dabai draudzīgas lauksaimniecības radīšana, biznesa vides izveidošana un citas. Finansējumu iepludinās, sadarbojoties ar valdību, kur tas nebūs iespējams - ar nevalstiskajām organizācijām.
Lielākais donors pasaulē
Nav gan iespējams pateikt, tieši cik naudas no Latvijas ieplūst konkrēti EuropeAid programmā - katras valsts iemaksa nonāk «kopējā katlā», tikai pēc tam tiek sadalīta tālāk, skaidro EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš. 2010. gadā Latvija ES iemaksājusi 158,3 miljonus eiro. Kopumā EK ārējo attiecību budžetam nākamajā finanšu periodā EK plāno piešķirt 70 miljardu eiro, šī summa tiks sadalīta starp visiem galvenajiem finanšu instrumentiem, to skaitā Attīstības sadarbības instrumentam (Development Co-operation Instrument - DCI) - 29,9 miljardus eiro, skaidro A. Piebalga biroja pārstāve Katerīna Reja. Tomēr jāatzīmē - lai arī summa ir palielināta, ierēķināti arī 5% inflācijas - reālais finansējuma pieaugums programmai būs nedaudz mazāks. Kopumā EK finanšu periodam no 2014. līdz 2020. gadam paredz budžetu 1025 miljardu eiro apmērā.
Līdz šim ES programma EuropeAid bijusi dāsnākais donors pasaules valstīm - 2010. gadā globālajai palīdzībai nodrošināti 53,8 miljardi, kas ir vairāk nekā puse no summām palīdzībai visā pasaulē. Šā gada sākumā Attīstības komisija piedāvāja jaunu skatījumu uz to, kā vislabāk izmantot savas finanšu iespējas - projektu Agenda for Change (Dienas kārtība izmaiņām), kas paredz koncentrēties uz atbalstu konkrētām valstīm. Kā stāsta A. Piebalgs, līdz šim palīdzība sniegta apmēram 150 valstīm, taču to skaits turpmāk tiks samazināts. «Pārtrauksim būt donori Ķīnā, Indijā un Brazīlijā, kur joprojām valda nabadzība, taču mēs uzskatām, ka visefektīvāk būs ļaut viņiem pašiem tikt ar to galā,» apgalvo A. Piebalgs. Lielākais uzsvars tagad tiek likts uz mazāk attīstītām valstīm ar sliktu pārvaldību - Somāliju, Sudānu, Keniju, Etiopiju un citām, jo tajās valda gan pirātisms, gan politiska patvaļa. Nākamā kategorija, kas saņems palīdzību, būs valstis ar relatīvi stabilu politisko pārvaldību - Kotdivuāra, Nigērija, Mali un citas. Kā trešo kategoriju komisārs nosauc Afganistānu un Pakistānu, kur nepieciešama attīstības palīdzība.