Es ceru, ka kāds nopelns te ir arī Lattelecom komandai. Jo tad, kad sākās krīze, mēs meklējām iespēju izvest mūsu uzņēmumu jaunā kvalitātē. Protams, skatoties uz pasaules attīstības tendencēm, aktuālākais tajā brīdī bija optikas tīkla attīstība. Tāpēc, jau sākot ar 2008. gadu, akcionāri mums saskaņoja diezgan agresīvu optiskās infrastruktūras izbūves stratēģiju - ar mērķi Latvijā nosegt visas mājas, kurās ir vismaz trīsdesmit dzīvokļu apdzīvotajos centros, ko mēs pagājušogad arī galvenajos mērogos noslēdzām, bet turpinām šur tur piebūvēt arī tagad. Rezultātā 484 tūkstošiem mājsaimniecību Latvijā šobrīd ir pieejams optiskais internets, kas praktiski nosedz 60% no Latvijas mājsaimniecībām. Tas ir ļoti liels skaitlis, un līdz ar to mēs nodrošinām šo lielo interneta ātrumu. Mēs turpināsim šo atrāvienu no citām valstīm palielināt. Jaunā lieta, ko mēs sāksim piedāvāt jau ar oktobri mūsu klientiem, ir internets ar ātrumu 1Gbit/s, kas Eiropā ir pietiekami unikāla lieta. Tas tiks piedāvāts klientiem, kuriem pašlaik interneta pieslēgums ir 500 Mbit/s, bet arī pārējiem klientiem interneta ātrumu mēs praktiski dubultosim. Tātad shēma būs tāda - ja bija 50 Mbit, būs 100 Mbit. Ja bija 100 Mbit, būs 250 Mbit. Ja bija 200, būs 400, un ja 500 Mbit, tad būs jau 1Gbit sekundē.
Vai tam šodien jau ir ekonomisks pamatojums?
Pieprasījums pēc interneta pakalpojumiem katru gadu aug ģeometriskā progresijā. Arī pēc mākoņpakalpojumiem pieprasījums palielinās ar katru brīdi. Līdz ar to mēs redzējām, ka interneta ātrums mums ir būtiski jāpalielina. Un tieši tāpēc mēs piedāvāsim arī tādu Eiropā unikālu lietu kā internetu ar ātrumu viens gigabits sekundē.
Ja mums ir visas šīs fantastiskās iespējas, ja mums ir ātrākais internets Eiropā, kāpēc mēs neesam Eiropā attīstītākā valsts? Kas ir tas, kas traucē visu to pilnvērtīgi izmantot Latvijas attīstībai?
Lieta ir tāda, ka infrastruktūra ir tikai daļa no tā, lai nodrošinātu valsts attīstību. Protams, tā ir ļoti svarīga. Jo bez interneta infrastruktūras, bez sakārtotiem autoceļiem, bez dzelzceļiem, bez lidostām ekonomika neattīstās. Bet tāpat kā dzelzceļam vajag vilcienu, lai pelnītu naudu, tāpat interneta infrastruktūrai ir nepieciešami lietotāji, kas to izmanto. Lattelecom saviem klientiem nodrošina interaktīvo televīziju, gan televīziju uz visiem četriem ekrāniem, gan mākoņpakalpojumus. Mums ir TIER III datu centri, kas ir unikāls pakalpojums šajā reģionā. Jautājums ir par to, ko pretī nodrošina pārējie spēlētāji tirgū?
Jā, un ko, piemēram, pretī nodrošina valsts?
Ja mēs salīdzinām ar Igauniju, kur es biju kopā ar mūsu kolēģiem no Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas, mēs tikāmies ar igauņu asociāciju. Protams, liela daļa no tā saucamā igauņu veiksmes stāsta ir PR. Bet ir arī lietas, kuras tik tiešām darbojas. Elektroniskais paraksts, kas darbojas. Un neviena institūcija valstī nepieņem dokumentus fiziskā formā, tie ir jāiesniedz elektroniski ar elektronisko parakstu. Elektroniskais paraksts ir ērts lietošanā iestrādāts katram identifikācijas kartē. Tā ir pirmā lieta. Otrā lieta ir tā, ka visām Igaunijas valsts institūcijām ir ļoti labi izstrādāti elektroniskie pakalpojumi. Tāpat kā mums nodokļu deklarācijas, ir rinda ar veseliem citiem pakalpojumiem. Jūs varat arī būvprojektu iesniegt saskaņošanai elektroniski. Jūs varat praktiski jebkuru lietu valstī nokārtot elektroniskā veidā. Tas viss ir ļoti ērti lietojams. Ērti vizualizēts. Arī vēlēšanas Igaunijā ir elektroniskā formā, par ko mēs pašlaik te aktīvi cīnāmies. Respektīvi, valsts politiskā līmenī ir atbalstījusi IT nozari. Kā mēs zinām, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pats ir liels IT jomas atbalstītājs un nekautrējas visā pasaulē stāstīt, ka Igaunija IT joma ir vislabākā. Mums pietrūkst šī te politiskā atbalsta un centralizētas valsts IT jomas pārvaldības. Joprojām katra ministrija darbojas atsevišķi. Mums ir Valsts ieņēmumu dienestā savs elektroniskais paraksts, lai iesniegtu dokumentus, bankās ir sava identifikācijas sistēma. Šīs lietas nav integrētas. Un trešais ir izglītība. Jūs nevarat šīs lietas izmantot, ja jums nav pietiekamas izglītības. Jauniešiem varbūt šajā jomā ir ļoti labas zināšanas. Bet vidējā vecuma paaudze un seniori nav tik izglītoti, lai spētu izmantot visas IT iespējas, kuras viņiem jau ir.
Bet tā ir maināma lieta.
Tāpēc arī Lattelecom iegulda izglītības jomā. Mums ir Pieslēdzies, Latvija! kustība, kas nodrošina bezmaksas IT apmācību senioriem. Šogad vien mēs apmācīsim visā Latvijā septiņus tūkstošus senioru. Līdz 2018. gadam, kad ir Latvijas 100 gadadiena, mēs plānojam šo te skaitli pacelt līdz 30 tūkstošiem. Mums nav viss slikti, bet ir daudz jāstrādā, lai mēs, Latvija, būtu arī citās jomās līderi.
Eiropas direktīvas un regulas, šie principi, ko mēs zinām - liberalizācija, deregulācija, sadalīšana, pārspīlēta konkurences paplašināšana -, tie veicina vai kavē IT nozares attīstību, kurā Eiropa jau sāk atpalikt no Āzijas?
Jāsaka, ka ETNO, kas ir Eiropas Telekomunikāciju tīklu operatoru asociācija, ir pasūtījusi The Boston Consulting Group pētījumu, kas tiešām pierāda to, ka Eiropas telekomunikāciju nozare, salīdzinot ar Āzijas un ASV kolēģiem, ir krietni cietusi pēdējo desmit gadu laikā. Gan telekomunikāciju uzņēmumu vērtība ir pamatīgi samazinājusies, gan investīcijām pieejamie līdzekļi ir gājuši mazumā un investīcijas ir par kārtu zemākas nekā, teiksim, Ķīnā vai ASV. Kā galvenais iemesls, protams, tiek minēta šī te regulējošā vide. Pirmkārt, noteikumi mēdz būt dažādi katrā individuālā valstī. Otrkārt, ir tas, ka tiešām ir pārspīlēta šī te tirgus liberalizācija. Jo operatoru tirgū ir pārāk daudz. Ja mēs salīdzinām, tad Eiropā ir pāri par 1000 licencētu būtiska lieluma elektronisko pakalpojumu sniedzēju, kamēr Ķīnā ir trīs un ASV ir seši. Respektīvi, tas mērogs ir pilnīgi savādāks. Protams, tā visa rezultātā mēs visi aplaudējam, ka mums ir ļoti zemas cenas. Taisnība, konkurence veido zemas cenas. Bet no otras puses - zemas cenas bremzē investīcijas. Un, ja mēs salīdzinām to attīstības līmeni, kas pašlaik ir Āzijā un ASV, tad ASV jau ir visu valsti pārklājusi ar 4G tīklu, arī Āzijas valstīs praktiski visās tādi ir, tad Eiropā reti kurā valstī šāds 4G tīkls vispār eksistē. Par optiku mēs nerunājam, optikā mēs esam pilnīgi līderi Eiropā.
Vai 4G attīstība neapdraud Lattelecom biznesa pozīcijas?
Gan jā, gan ne. No vienas puses, un arī regulators to ir uzsvēris, ka ir būtiska atšķirība starp mobilo un fiksēto internetu. Fiksētais internets ir stabilāks un ar mazākiem pārtraukumiem. No otras puses, optika vienmēr būs priekšā jebkurai pārraidei pa gaisu tīri fizikas dēļ. Tāpēc, ka 1Gbs/s neviens nepiedāvās 4G tīklā tuvākajā laikā. Tur mums ir jāgaida atkal nākamā paaudze. Respektīvi, tā ir tā sacensība. Jā, 4G apdraudēs mūsu zemākā ātruma klientus, kas ir uz vara. Bet varš pamazām samazinās. Mēs migrējam klientus uz optiku, kas ļauj mums piedāvāt arī daudz plašāku pakalpojumu klāstu un pievienoto vērtību mūsu klientiem.
Jūs tā ļoti uzsvērāt, ka zemās cenas bremzē attīstību. Vai tas nav mājiens, ka Lattelecom pakalpojumi paliks dārgāki?
Mēs nevaram tos būtiski dārgākus veidot tāpēc, ka eksistē konkurence. Mēs jau nevaram tos pacelt debesīs tāpēc, ka mēs taču neesam vienīgais spēlētājs tirgū. Un, pateicoties ātrākam internetam, arī televīzijas tirgū parādīsies jauni spēlētāji. Tieši tie, kas ienāks caur internetu. Arī 4G mobilais internets radīs jaunus spēlētājus televīzijas tirgū. Tātad konkurence ir ļoti asa. Mēs konkurējam ne tikai ar fiksētajiem operatoriem kā Baltcom un Izzi, bet arī ar mobilajiem operatoriem, un konkurence tikai saasināsies. Tāpēc es neredzu lielu pamatu cenu celšanai. Tas, kur mums ir jāstrādā, ir vairāk uz efektivitāti, lai mēs varētu nodrošināt gan konkurētspējīgas cenas, gan pietiekamu atdevi uz ieguldīto kapitālu akcionāriem.
LMT prezidents Juris Binde ir publiski komentējis iespējamo Lattelecom un LMT apvienošanu. No vienas puses, tas ir akcionāru jautājums, no otras puses, jūs kā telekomunikāciju jomas zinātājs varbūt varat novērtēt, kā tas ietekmētu nozari?
Kā jau jūs minējāt, tas ir akcionāru jautājums. Esmu algots darbinieks, un es īsti negribētu to komentēt. Jā, valde ir izstrādājusi savus priekšlikumus stratēģijas plānošanas ietvaros, padome ir šos priekšlikumus apstiprinājusi. Tālākais ir akcionāru rokās. Es tiešām negribētu to komentēt.
Iepriekšējos gados ir daudz runāts par Lattelecom iespējamo privatizāciju. Jūs redzat kādus trūkumus tam, ka Lattelecom akcionārs ir valsts?
Katram akcionāram ir savi plusi un mīnusi. Ja mēs runājam par mūsu investīciju stratēģiju, kas ir bijusi šajos gados, tad valsts kā akcionārs ir vairāk nekā atbalstījusi šo investīciju politiku. Un, pateicoties tam, mēs tiešām ļoti ātrā laikā esam uzbūvējuši gan optiku, gan pacēluši mūsu televīzijas pakalpojumus pasaules līmenī. Līdz ar to es šajā gadījumā nekādā gadījumā negribētu teikt, ka valsts ir slikts akcionārs. Jā, lēmumu pieņemšana dažkārt mēdz būt smagnēja, tāpēc ka ir daudz saskaņojošo institūciju. Bet līdz šim valsts nekādā gadījumā nav kavējusi uzņēmuma attīstību un ir atbalstījusi lielāko daļu no vadības iniciatīvām.
Jūs iepriekš esat diezgan kategoriski izteicies, ka MTG dominējošais stāvoklis tirgū apdraud Lattelecom pozīcijas.
Tas apdraud ne tikai Lattelecom pozīcijas, es domāju, tas lielā mērā apdraud visu televīzijas operatoru biznesu. Jo šāds satura monopols, kas pārsniedz 60% no skatīšanās laika, spēj arī diktēt cenas, un mēs to izjūtam. Cenas pacēlās šogad, un, iespējams, arī nākamgad tās celsies, respektīvi, klientiem būs jāmaksā vairāk, pateicoties MTG grupas aktivitātēm. Lai arī vienlaikus satura izmaksas pieaug visā pasaulē. Jo laba satura nav pārāk daudz, bet gribētāju saturu skatīties ir pietiekami daudz. No vienas puses, ir tāda tendence, no otras puses, ar saviem jaunajiem pakalpojumiem viņi mēģinās izspiest televīzijas operatorus no tirgus. Un tieši ātrgaitas internets ir tas, kas viņiem ļaus to darīt. Ir tāda lieta kā TV3play, kur jūs jau varat redzēt internetā viņu saturu. Tas tiks attīstīts tālāk, un pa lielam šis te starpposms ar televīzijas operatoriem kā tādiem varētu zaudēt savu nozīmi tirgū. Tele2, MTG un Viasat pa lielam kontrolē vieni un tie paši akcionāri. Respektīvi, tur ir gan saturs, gan piegādes platforma, gan mobilais operators, kurš nākotnē arī kļūs par televīzijas operatoru. Viņi ir radījuši pietiekami monstrozu organizāciju, kurai nav neviena cita pretinieka. Pat tad, ja Lattelecom teorētiski apvienojas ar LMT, mēs tāpat nevarēsim pretoties Tele2, MTG un Viasat dominancei, jo mums nebūs satura. Respektīvi, mēs tāpat būsim atkarīgi televīzijas pakalpojumu sniegšanā no šiem te satura piegādātājiem, kas mums cels cenas.
Vai Lattelecom neapsver iespēju juridiski apstrīdēt šo MTG dominējošo stāvokli tirgū, ja Konkurences padome uz to piever acis?
Redziet, ierobežojumi ir, bet MTG veiksmīgi tos apiet. Juridiski apstrīdēt jebko te ir diezgan ierobežotas iespējas.
Kādreiz pati Lattelecom būtība bija fiksētie telefona sakari. Kā jūs šodien skatāties uz šo fiksēto tīklu attīstību?
Lai arī tika skandināts, ka fiksētais tīkls tūlīt izzudīs, mums joprojām ir pusmiljons klientu, kas šo pakalpojumu lieto. Protams, pateicoties kopējam cenu spiedienam tirgū un pateicoties galvenokārt mobilajiem operatoriem, ienesīgums krītas, bet mēs joprojām ieņemam pietiekami daudz naudas, lai tas būtu interesants pakalpojums mums.