Jaunā bloka kurināmā - dabasgāzes - avots Latvijai joprojām ir Krievija, un daudz jaudīgāks siltuma un elektrības ražotājs Rīgai tās īpatsvaru valsts energobilancē tikai palielinās. Tas ir pretrunā ar valdības pieņemtajām enerģētikas pamatnostādnēm. Lai arī tieši valsts nauda projektā izmantota netiks, Ekonomikas ministrija kā Latvenergo īpašnieka - valsts - pilnvarnieks varētu ieteikt stratēģiski atbilstīgāku risinājumu. Tomēr tā neiebilst.
Protestē tikai ierastā «saucēja balss tuksnesī» - zaļie, enerģētiskās koksnes eksportētāji un izmantotāji, vides zinātnieki un studenti. Rīgas Tehniskajā universitātē šodien notiks Zaļās enerģijas forums, kurā atjaunojamo resursu atbalstītāji aicinās valdību skaidri definēt mērķus, lai pārtrauktu haotisko un pretrunīgo darbošanos enerģētikas nozarē, informēja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants. Latvenergo teic, ka alternatīvas jau nokavētas, taču pati uzņēmuma vadība gadiem ilgi ignorējusi citu valstu importētās Latvijas biomasas potenciālu. Projektu pagriezt pašu ekonomikas sildīšanas virzienā valdošie politiķi, šķiet, vairs nevar un iespējams, arī nevēlas.
Izdevīgi vai neatkarīgi
Elektrības tarifus, kā sola Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis, ieguldījumi TEC-2 rekonstrukcijā jūtami necels, samazinot ražošanas izmaksas. Uzņēmums aizbildinās, ka Inčukalna gāzes krātuve «garantē energoneatkarību Latvijai». Apgādes drošuma ziņā šīs krātuves dēļ Latvija starp Eiropas valstīm ir ceturtā pēc Krievijas, Norvēģijas un Itālijas, norāda A.Siksnis, atsaucoties uz pētījumu, kas ir Latvenergo rīcībā.
Eiropas Savienības enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš brīdina, ka energoresursu bilances pārsvars par labu gāzei ekonomikā var radīt līdzīgu situāciju kā iepriekš ar celtniecības burbuli, proti, «kad tas plīst, tad spilventiņa nav - tikai šķembas». Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) domā, ka enerģētiskās neatkarības nolūkos Latvijai jāveido savienojumi ar citām Eiropas valstīm, lai iekļautos kopējā enerģētikas tīklā.
Latvenergo TEC-2 rekon-strukciju plāno pabeigt 2014.gadā, kad paredzēta pilnīga Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršana, tāpēc «ir būtiski palielināt ražojošo jaudu», pamato A.Siksnis. Papildu arguments - joprojām Latvijā uzstādītās jaudas nesedz iekšējo pieprasījumu, un elektrību nāktos pirkt kaimiņvalstīs par «grūti prognozējamām cenām deficīta apstākļos».
Eksportē līdzvērtīgi
Tiesa gan, arī gāzes cenu Latvija nevar ne prognozēt, ne ietekmēt. Tāpēc AER ražotāji rosina jaunajai koģenerācijas stacijai izmantot vietējo biomasu. Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs teic, ka būtībā ir vienalga, vai Latvija importē gāzi vai elektrību, jo tas nemaina atkarību no ārējiem resursiem. «Mūsu uzņēmumi eksportē trīs miljonus tonnu enerģētiskās koksnes gadā,» stāsta D.Palejs, «tas ir līdzvērtīgi jaudai, ko visā valstī gadā iztērē centrālapkurei.» AER eksportētāji, kuri pamatā strādājot ar peļņu, labprātāk atstātu šos resursus Latvijā, sildot valsts ekonomiku, skaidro uzņēmējs.
Lai arī dažādi pētījumi pierādījuši, ka Latvijai pietiek zaļo resursu lielu koģenerācijas staciju darbināšanai, Latvenergo vadība nav atmaigusi pret koksnes vai citas vietējās biomasas izmantošanu. A.Siksnis pamato, ka nav iemesla atteikties no dabasgāzes, jo tā ir dabai visdraudzīgākais fosilais kurināmais, kas nodrošina elektroenerģiju par klientiem pieņemamu cenu.
Runas un darbi
Pretruna starp valsts deklarēto AER attīstības stratēģiju un jauna gāzes bloka finansēšanu ir acīmredzama, piekrīt Dienas eksperti. J.Ozoliņš gan norāda, ka TEC-2 un AER stacijas īsti nav konkurenti, jo darbojas atsevišķās nišās: «Var saprast biomasas atbalstītāju sarūgtinājumu - tik kliedzošas atšķirības starp politiķu runām un darbiem!»
A.Kampars uzskata, ka nav pretrunas starp TEC-2 rekonstrukciju un zaļās enerģijas attīstību, jo pēdējā nespēšot Latvijai dot vajadzīgo elektroenerģijas apjomu. Jāpiebilst, ka šis ir galvenais dabasgāzes aizstāvju arguments kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Nav gan skaidrs, kas kavē Latviju atkārtot Zviedrijas un Somijas pēdējo 20 gadu scenāriju un vismaz lauvas tiesu siltuma ražošanas pārlikt uz enerģētisko koksni.
Ogles būs liekas
Ar TEC-2 cietā kurināmā stacija Kurzemē ir «galīgi norakta», uzskata J.Ozoliņš un piebilst, ka šī projekta īstenošana kļuva apšaubāma jau tad, kad valdība pieņēma lēmumu par konkursu privātā investora piesaistei un publiskoja tā nolikumu.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Baltijas reģiona energoapgādei lietderīgi būtu abi projekti - gan TEC-2, gan jaunā ogļu un biomasas elektrostacija Kurzemē. Lai arī patlaban elektrības patēriņš ievērojami sarucis, līdz ar gaidāmo ekonomikas atkopšanos pieprasījums Latvijā atkal pieaugs, uzskata EM speciālisti. Kā informē ministrijas pārstāve Evita Urpena, patlaban turpinās 400 megavatu cietā kurināmā stacijai iespējamā valsts atbalsta saskaņošana ar Eiropas Komisiju.