Budžeta izpilde otrajā pusgadā, man šķiet, varētu būt grūtāk nodrošināma nekā pirmajā pusgadā. Pieaugums pret iepriekšējo gadu noteikti būs, bet saplānots optimistiski un iekasēt ir salīdzinoši sarežģīti. Liels izaicinājums ir arī uzsākto reformu turpināšana. Te ir divi virzieni. Viens, kas saistīts ar spēka struktūrām - Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, kam termiņš ir septembra beigas. Tas nav tik vienkārši, kā divu struktūrvienību salikšana kopā, te ir runa par tiesībsargājošām iestādēm, kam ir īpašā informācijas aprites kārtība utt. Otrs - pavasarī izdevu rīkojumu, ka mums ir par 12-13% jāsamazina štata vietas, lai varētu celt atalgojumu atlikušajiem. Lai to varētu izdarīt līdz jaunajam gadam, pa termiņiem saplānots, kas jāizdara.
VID vadītāja amatam uzrunātā Inga Koļegova, jūsuprāt, varētu ar to tikt galā?
Es augstu novērtēju viņas pieredzi valsts pārvaldē, tomēr nodokļu joma ir ļoti specifiska. Viena lieta ir reformas, taču arī ikdienas darbi prasa ļoti lielu uzmanību. No ikdienas darba kā minimums 60% laika aizņēma jautājumi, kas saistīti ar nodokļiem. Ir nemitīgi jāpieņem lēmumi - un to nevar darīt uz aklo, ir jāsaprot līdz detaļām. Tāpat ir tikšanās ar nodokļu maksātājiem, to organizācijām, iestādes pārstāvēšana dažādās darba grupās, ministrijās, Saeimā. Tad kādi 10% darba dienas jāvelta spēka struktūru darbam, 10% muitai, un tikai atlikušais tad ir pārvaldība, kas valsts iestādēm vairāk vai mazāk līdzīga, - personāls, finanses, stratēģiskie jautājumi.
Tas varētu nozīmēt, ka pieaugs vietnieku loma, kuri jau tagad pārzina šos specifiskos jautājumus?
Zināmā mērā jau šobrīd atbildības jomas ir deleģētas, piemēram, pašreizējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā kā vietniece ir atbildīga par nodokļu kontroles, piedziņas un nodokļu pārvaldēm. Bet, saprotiet, pārstāvēšana un lēmumu pieņemšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tikai ģenerāldirektora kompetencē. Un tas ir ļoti apjomīgs darbs ar n-tajiem lēmumiem, teiksim, saistībā ar audita apstrīdēšanu, izslēgšanu no PVN maksātājiem, saimnieciskās darbības apturēšanu, piemērotiem administratīvajiem sodiem. Man bija tā priekšrocība, ka es iepriekš biju strādājusi par lēmumu gatavotāju, pārzināju, kam šajos specifiskajos dokumentos jāpievērš vislielākā uzmanība, lai saprastu, vai sagatavoti korekti. Es nesaku, ka to neiespējami apgūt, jautājums tikai, cik laika tas prasīs. Es saprotu, ka ministre gaida reformas, vismaz uzsākto turpinājumu, tas arī prasa gan skaidrošanu, gan skatīšanos līdzi, kas notiek.
No cilvēkresursu viedokļa dīvaini, ka daudzi no bijušajiem VID vadītājiem, arī jūs, nu ir privātajā biznesā. Valsts ieguldījusi līdzekļus speciālistu profesionālajā izaugsmē, bet pati to neizmanto.
Principā, jā. Tas ir tas, ko es iepriekš esmu teikusi, ka Latvija sliktāk izskatās nekā Igaunija vai Lietuva, domājot par ierēdņiem, kuru sagatavošanā valsts ieguldījusi resursus. Šajos 20 gados, ko biju strādājusi VID, esmu bijusi daudzās dažādās apmācībās, kursos, var teikt, ka valsts manā attīstībā ir ieguldījusi ļoti daudz. Bet problēma, ka mums jau nav nekādas darbavietu rezerves, neko arī nepiedāvā. Piemēram, Lietuvā ir īpašs «rezervistu soliņš» - ja valsts pārvaldē strādājošajam beidzas pilnvaru termiņš vai viņš izdomājis kaut ko mainīt, tad ir iespēja nogaidīt, līdz tiek atrasts, ko valsts pārvaldē varētu viņam piedāvāt. Mūsu gadījumā tas tā diemžēl nav. Un tas ir ļoti nesamērojami ar daudzajiem ierobežojumiem, kas amatpersonām ir, atstājot darbu. Nav nekāds noslēpums, ka manā gadījumā - tā kā gāju prom pēc savas iniciatīvas uz savstarpējas vienošanās ar ministri pamata - vienīgais, ko ministre varēja (nevis viņai bija pienākums, bet viņa varēja), ka tika izmaksāti 70% no mēnešalgas. Bet tajā pašā laikā man ir divu gadu ierobežojums - es nedrīkstu iet strādāt uzņēmumos, attiecībā pret kuriem esmu pieņēmusi kādu lēmumu.
Amatpersonām jāveido vesels saraksts, lai precīzi atcerētos, kur nedrīkst strādāt, atstājot valsts amatu?
Gandrīz vai tā. Kamēr strādāju VID, esmu pieņēmusi ļoti daudzus lēmumus. Bet tā bijis arī citiem. Atceraties, kā bija, kad Endziņa kungs gāja prom no Uzņēmumu reģistra, viņam bija līdzīga situācija. Privātajā biznesā, ja ir līgumā kādi ierobežojumi, amatu atstājot, tiek paredzēta arī kompensācija kaut kādam periodam.
Valsts uzliek amata ierobežojumus un ļauj iet, necenšoties noturēt cilvēku, kura sagatavošanā ieguldīti budžeta līdzekļi.
Tur jau tā lieta - tādā veidā mētājamies ar valsts līdzekļiem. To pierādīja arī konkurss uz VID vadītāja amatu, ka nav samērības starp prasībām pret darbinieku un piedāvājumu no valsts puses.