Apzināti modinot lāci, ir jābūt rīcības plānam. Līdzīgi ir ar Baltijas valstu vēlmi iegūt no Gazprom labākas gāzes cenas, dažādot piegādes vai panākt gāzes apgādes tīklu nodošanu citiem īpašniekiem. Krievija darīs visu, lai šādu «laupīšanu» nepieļautu. Lietuvas vēlme ES gāzes tirgus liberalizācijas prasības īstenot jau no 2012. gada tai nozīmēja palikt bez 15% atlaides dabasgāzes cenai nākamgad.
Kaut arī politiķi runā par dabasgāzes tirgus liberalizāciju, Latvija šo darbiņu atlikusi līdz 2014. gadam. Taču diezin vai tad, ja nekas netiks darīts, Gazprom līdz ar citiem Latvijas gāzes (LG) akcionāriem nāks pretī un piedāvās sev piederošo infrastruktūru, arī Inčukalna gāzes krātuvi, citiem. Gāznieku pusē ir Latvijai visādi neizdevīgais LG privatizācijas līgums, Latvijas pusē - ES prasības par gāzes tirgus atvēršanu. Lai gan nav izslēgta dažāda veida tiesvedība, Eiropas Komisija ir nodemonstrējusi savu spēju finansiāli bargi sodīt monopolistus, piemēram, Microsoft.
Latvija, aizstāvot savu patērētāju intereses maksāt par gāzi mazāk, protams, riskē pasliktināt attiecības ar Krieviju. Taču vai Krievijas retorika bija labāka, kamēr maksājām vairāk? Kaut arī sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) projekts tik drīz vēl netiks īstenots, tas ir reālākais dabasgāzes piegāžu dažādošanas avots. Tomēr svarīgi - ja SGT tiktu būvēts, piemēram, Rīgā, tas pēc laika atkal neizrādītos par sliktāko, kas ar mums noticis enerģētikas jomā.