Sazvanīts nedēļas vidū, bijušais Sabiedrības citai politikai līderis, kādreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs posās uz laukiem. Bija nopircis lampas, vadus un slēdžus, lai padarītu gaišākas savas lauku mājas Biksaiņi, kas celtas 1870. gadā un atrodas Tukuma novadā. Viņš ir izgatavojis malkas grozu, kurā žāvēt malku, sagatavojis rakstu Latvijas Avīzei, bet no politikas pagājis malā. Vienotības līderi teikuši, ka tā ir politiķa paša griba. Taču tā gluži nav - nesen saticis V. Dombrovski kādā pasākumā Mežotnē, viņš piedāvājis palīdzību, bet valdības vadītājam nav bijusi interese. Vaicāts, vai viņš saņem bezdarbnieka pabalstu, A. Štokenbergs atbildēja: «Man kaut kā būtu neērti. Kamēr varu pats sevi uzturēt, man nevajag valsts palīdzību.» No agrākās uzņēmējdarbības politiķim ir iekrājumi. Bijušais Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš arī tagad ir Vienotības priekšsēdētājas vietnieks, par tagadējo dzīvi nevēlējās runāt, tikai pateica, ka «savās domās jau es dzīvoju ārpus Latvijas».
Neizmantotais resurss
Bijusī Saeimas deputāte kuldīdzniece Silva Bendrāte (Vienotība) beidzot tikusi pie sava dzīvokļa Rīgā un šo laiku veltījusi tā remontam un iekārtošanai. Viņa gatavo rotas, jo tas ir dzimtas arods - vecāki ir augstākās kategorijas tautas daiļamata meistari, kuri darināja dzintara rotas, un viņa vēlas šo darbu turpināt. S. Bendrāte ir žurnāliste, bet ar izcilību beigusi arī Ekonomikas un vadības fakultāti, kļūstot par sociālo zinātņu maģistri. Viņa tika uzskatīta par spēcīgu sociālās jomas eksperti, taču Vienotība tomēr nav viņai piedāvājusi darbu Labklājības ministrijā. Dažuprāt, Vienotība bailēs no sabiedrības reakcijas izvairoties no savējo iekārtošanas darbā, neizmanto vērtīgu resursu.
Bijusī kultūras ministre S. Ēlerte maizi pelna kā kultūras ministres padomniece, bet premjera birojā strādā ārštatā. Par darba trūkumu viņa nevarot žēloties un ir pārliecināta, ka darbu atrast var, ja zina, ko vēlas darīt. S. Ēlerte sniedz premjeram padomus nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos. Cits bijušais kultūras ministrs I. Dālderis premjera birojā strādā štatā (saņem atalgojumu), sniedzot padomus kultūras un politikas plānošanas jautājumos, viņa kompetencē ir arī sadarbība ar Pārresoru koordinācijas centru.
Viss paša rokās
Tikai nevajag domāt, ka tu kādam vēl būsi vajadzīgs, ja netiksi ievēlēts Saeimā. Tā kolēģim Mārim Kučinskim reiz teicis ekspremjers Andris Bērziņš, kad viņi vēl bija Par labu Latviju! frakcijas deputāti. A. Bērziņš to zināja no pieredzes, kad 2002. gada rudenī Latvijas ceļš neiekļuva Saeimā, un bijušais premjers atskārta, ka telefons vairs nezvana un nevienam par viņu vairs nav intereses. Tagad ir līdzīgi, tomēr - ne vairs tā. «Kaut ko jau darbojos privātā sektorā,» atsaka A. Bērziņš, atturīgi raksturojot arī pašreizējos ienākumus, kas esot «kā jau krīzes laikā». Uz nu jau likvidētās LPP/LC Rīgas nodaļas bāzes veidotajā reģionālajā partijā stāties A. Bērziņš neplāno.
M. Kučinskis ir viens no tiem, kuru neviens nekur nav iekārtojis. Kā cilvēku ar pašvaldību darba pieredzi par padomnieku viņu uzaicināja Lielo pilsētu asociācija. Pret politiķi, kurš vēlēšanās startēja no Zaļo un Zemnieku savienības, labvēlīgi izturas arī Vienotības pārstāvji. Bija dzirdēts, ka sākotnēji bijusi doma M. Kučinskim piedāvāt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, kurā tagad ir Klāvs Olšteins. Apjucis nav arī bijušais PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, kurš kopā ar Māri Riekstiņu izveidojis konservatīvo ideju institūtu Populares Latvija, kā arī strādā par vecāko konsultantu SIA Lauku izaugsmes grupa.
«Man klājas ļoti labi,» teica Aivars Dronka (ZZS), kurš ir vairāku firmu īpašnieks, darbojas dažādās biedrībās, piemēram, Latvijas Handbola federācijā, Mednieku klubā Skrīveri. Arī Zemnieku savienības jaunās programmas sagatavošanā A. Dronka aktīvi piedaloties. Laimis Šāvējs (ZZS) atjaunojis Jaunpiebalgas novada domes deputāta mandātu un algotu darbu strādā pašvaldībā. Pirms ievēlēšanas Saeimā pašvaldības vadītājs bija arī S. Šķesters. Viņš atgriezies Rēzeknes novada Mākoņkalnā un izmanto ne tikai bezdarbnieka pabalstu, bet arī piedāvātos kursus, lai uzlabotu svešvalodu zināšanas. «Meklēju darbu. Skatos vakances, bet Latgalē jau neko nevar atrast,» saka S. Šķesters, kurš sakārtojot domas un māju. Viņa ģimenē ir seši bērni, no kuriem divi vēl jāizskolo. «Kad strādā, esi vajadzīgs, kad vairs neesi apritē, neviens neatceras,» nosaka S. Šķesters. Ikvienu, kurš vēlas būt Saeimā, M. Kučinskis mudina ielāgot, ka «tava dzīve profesionāli tiek sagrauta un, ja savā partijā neesi aizsities pie galda pirmajā rindā», tad ir jārēķinās, ka tikai un vienīgi paša profesionalitāte, zināšanas noteiks turpmāko.