Pensiju gadījumā ST lēmums valstij izmaksāja aptuveni 300 miljonus latu, tiesnešu gadījumā - aptuveni 20, savukārt par mediķu, policistu un skolotāju algu samazinājumu valstij nāktos šķirties no aptuveni 200 miljoniem latu, tāds ir Finanšu ministrijas un atbildīgo ministriju aprēķins.
Kāpēc uzvarēja pensionāri
«Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos,» teikts Satversmes 109. pantā. ST vēl tālajā 2001.gadā, interpretējot minēto normu, atzinusi, ka, no vienas puses, šo pamattiesību īstenošana ir atkarīga no valsts un sabiedrības rīcībā esošajiem resursiem, bet, no otras puses, ja kādas tiesības uz sociālo aizsardzību ir iekļautas pamatlikumā, tad valsts vairs nevar atteikties tās īstenot. Šis arguments bija viens no būtiskākajiem, izvērtējot pensiju samazināšanas atbilstību valsts pamatlikumam.
«Pensiju samazinājuma lietā spriedums ir taisnīgs, pamatots. Tieši tādu es to gaidīju,» Dienai sacīja LU doktorante tiesnese Anita Kovaļev-ska. «Satversme neaizliedz atsevišķos gadījumos samazināt pensijas vai tiesnešu algas, taču šie lēmumi pēc procesa tika pieņemti neatbilstoši Sa-tversmei - Saeima tos pieņēma lielā steigā un nebija pietiekami izvērtējusi alternatīvas budžeta līdzekļu ietaupīšanai. Nedrīkstēja arī samazināt pensijas, kuras bija zemākas par valsts iztikas minimumu.»
Spriedumu par tiesnešu algu samazināšanu viņa vērtēja lakoniski - tiesnešu algas jau labu laiku esot bijušas iesaldētas, tiesneši saņēmuši tās algas, kas bija piesaistītas vairākus gadus vecam vidējās algas indeksam. To Saeima neņēma vērā, tādēļ samazinājums neesot bijis īsti tiesīgs. «Taču galvenais ST arguments, pieņemot tiesnešiem labvēlīgu spriedumu, ir tiesu neatkarības ievērošana un saglabāšana kā to paredz Satversmes 83.pants,» saka A.Kovaļevska.
Vecāki, paredzams, uzvarēs
Nākamie par taisnību cīnīsies jaunie vecāki. Pavisam drīz ST vērtēs pieteikumu par bērna kopšanas pabalsta samazināšanas atbilstību Satversmei. Arī šie Saeimas pieņemtie grozījumi normatīvos rada pamatotas bažas par atbilstību iepriekš citētajam Satversmes pantam. Tādējādi arī argumentācija jaunās normas apstrīdētājiem īpaši nav jāmaina. Viens no pieteikuma iesniedzējiem bijis Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP), kurš velk paralēles starp pensiju ieturējuma atgriešanu un gaidāmo bērnu kopšanas pabalsta atgriešanu strādājošiem vecākiem. «Saeima lemjot par šī pabalsta samazināšanu, neparedzēja pārejas periodu, kura laikā jaunajiem vecākiem būtu iespējas aiziet no darba atbilstoši darba likumdošanai,» norādīja A.Štokenbergs un piebilda, ka šī Saeimas lēmuma dēļ daudzi vecāki nokļuva trūcīgās personas statusā, tādēļ šobrīd pretendē uz citu pabalstu. «Kur tad ekonomija?!» Saeimas deputāts bija sašutis.
Kādas izredzes pārējiem
Vērtējot mediķu, skolotāju un policistu tiesības vērsties ST ar pieteikumu, ka lēmums par viņu atalgojuma samazinājums neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz atbilstošu darba samaksu, ko nosaka Satversmes 107.pants, tiesību speciālisti ir piesardzīgi. «ST jau norādīja, ka likumdevējs krīzes apstākļos drīkst ierobežot Satversmē garantētās tiesības. Taču tas jādara, ievērojot visus procesuālos termiņus, izvērtējot alternatīvas pamattiesību ierobežošanai un dzelžaini argumentējot šo nepieciešamību. Ja pieteicēji sagatavos labu juridisku pamatojumu, pieļauju, ka izredzes tiesā būs,» neslēpa A.Štokenbergs. Līdzīgs viedoklis ir arī bijušajai Satversmes tiesas tiesnesei Ilmai Čepānei, tiesa, viņa norādīja: «Satversmes 107.pants tiesā vēl nav interpretēts, tādēļ bez šāda precedenta ir grūti kaut ko analizēt.»
Analizējot iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumus, Diena secināja, ka tiesa pirms vairākiem gadiem jau ir norādījusi, ka darba alga primāri ir domāta personas un viņas ģimenes locekļu pamatvajadzību apmierināšanai. No tā secināms, ka arī krīzes apstākļos ieturējums no tās ir pieļaujams tikai tādā apmērā, lai saglabātu iespējas nodrošināt ģimenes pamatvajadzības. 1992.gadā Latvija definēja sevi kā sociāli atbildīgu valsti un pievienojās ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai. Tajā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai atbilstošu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Uzskaitītais ir augstāk minēto pamatvajadzību pakete, ko ikvienam garantē Satversme.u