«Kā visbiežāk meklējam informāciju? Daudziem visierastākais ir internetā caur Google, bet ceram, ka praksē ieviesīsies arī paradums sev nepieciešamo saistībā ar valsti vai pašvaldību meklēt portālā www.latvija.lv,» teic Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktors Māris Krastiņš. Par to jau liecinot fakti - gada laikā šī portāla, kas pēc savas koncepcijas līdzinās valsts un pašvaldību pakalpojumu Vienas pieturas aģentūras idejai, apmeklējumu skaits pieaudzis vairāk nekā trīs reizes, un dienā tas pārsniedz 15 000.
Minūte, lai deklarētos
Latvija.lv apkopota informācija par valsts un pašvaldību pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, skaidro VRAA Elektronisko pakalpojumu departamenta direktors Mārtiņš Smilga. No pašreiz pieejamajiem e-pakalpojumiem portālā vislielāko popularitāti ieguvusi dzīvesvietas deklarēšana. Šis pakalpojums izstrādāts kopā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. M. Smilga uzsver, ka, deklarējot dzīvesvietu klātienē, pašvaldībā jāmaksā nodeva Ls 3, bet internetā to var izdarīt bez maksas. «Atliek sevi identificēt ar internetbankas pieejas datiem vai e-parakstu, portālā veikt trīs soļus, un pēc minūtes dzīvesvieta ir deklarēta. Tāpat var pārbaudīt, kas deklarējies jūsu īpašumā,» skaidro speciālists.
Cilvēki interesējas, kādi dati par viņiem pieejami Iedzīvotāju reģistrā, aktīvi vēlas uzzināt par valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem, kā arī veikt dokumentu pārbaudi Nederīgo dokumentu reģistrā gadījumā, ja tie pazaudēti, nozagti vai tml. Iedzīvotājiem vienmēr būs interese par veselību, maksātajiem nodokļiem, pensiju jautājumiem. Jo biežāk pakalpojums pieprasīts, jo lielāka nepieciešamība to elektronizēt, tādēļ, piemēram, e-pakalpojumu izveidē sākta sadarbība arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA).
Neērto nepieņēma
Labklājības ministrija un VSAA piedāvā elektroniski reģistrēt jaundzimušos. Nav jāiet uz pašvaldību iesniegt dokumentus, nav jāstāv rindā, lai pieteiktos vienreizējam bērna dzimšanas pabalstam vai ģimenes pabalstam. «Pirms pusotra gada personīgi uz attiecīgajām iestādēm visur devos kājām, bet daži mani draugi, kuriem nesen piedzima bērns, ir sajūsmā, ka, vēl esot dzemdību namā, jaunie vecāki visus dokumentus, pieteikumu anketas var nosūtīt elektroniski,» pieredzē dalās Mārtiņš Bērziņš, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra komercdirektors.
Viņš stāsta, ka pēdējos četrus piecus gadus uzņēmēji un biznesa vide e-parakstu un e-pakalpojumus nepieņēma, jo paraksta ieguves veids bija neērts un grūti uztverams. Ar e-paraksta portāla palaišanu manāmi pieaugusi tieši biznesa institūciju interese par šādu pakalpojumu ieviešanu. Piemēram, uzņēmums Unicredit Leasing ieviesis kredīta un līzinga pieteikuma e-anketu, nav nepieciešams doties uz banku, lai to iesniegtu. Banka savukārt apmaksā vienu e-paraksta izmantošanas reizi, jo arī tai izdevīgāk saņemt iesniegumu elektroniski, lai izvērtētu, vai vispār vērts nākt uz tālākām sarunām. M. Bērziņš pieļauj, ka līdzīgus pakalpojumus tuvākajā pusgadā ieviesīs arī citi uzņēmumi - telekomunikāciju, mobilie operatori, apdrošinātāji, interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji, kur līdz šim visbiežāk ar iesniegumu un pasi bija jādodas uz klientu apkalpošanas centru. Īpaši lauku rajonos tas ir būtisks uzlabojums.
Jāapgūst e-prasmes
Pēc VRAA direktora M. Krastiņa domām, veiksmīgs e-pakalpojuma piemērs ir pagājušās vasaras jaunums topošajiem studentiem - vienota elektroniskā pieteikšanās studijām trijās Latvijas augstskolās (LU, RTU un LLU). Studenti neklātienē var ne tikai reģistrēties, bet arī mainīt studiju prioritāti un sekot provizoriskajiem konkursu rezultātiem. Par pievienošanos vienotās pieteikšanās sistēmai VRAA uzrunājusi arī citas augstskolas, tās šo iespēju patlaban apsver.
E-pakalpojumi paralēli attīstījušies arī, piemēram, CSDD, Valsts ieņēmumu dienestā, kur tiek izmantots e-paraksts un iestādes izstrādātas paroles. «Mūsu nākotnes vīzija ir sadarboties ar visām iestādēm, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk. Svarīgi, lai iestādes netērē līdzekļus specifiskām izstrādēm, bet izmanto jau esošos tehniskos risinājumus un nebūvē velosipēdu no jauna,» stāsta M. Krastiņš un aicina iedzīvotājus ieteikt viņiem vajadzīgus e-pakalpojumus, rakstot uz e-pasta adresi portā[email protected].
2009./2010. gada ES pētījums par elektronisko pakalpojumu pieejamību dalībvalstīs liecina, ka Latvija ir pārsniegusi vidējo līmeni un pat apsteigusi ziemeļu kaimiņus igauņus. «Tas ir ļoti labs rādītājs, tagad atliek piestrādāt, lai cilvēki būtu informēti par iespējām, ko viņi var izmantot,» teic Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa. LR Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka aptuveni 35% interneta lietotāju informāciju par valsts un sabiedriskajām iestādēm iegūst no to mājaslapām, bet tikai 10% internetu izmanto aizpildītu veidlapu nosūtīšanai. Toties 97% interneta lietotāju virtuālo vidi izmanto informācijas meklēšanai un saziņai, gandrīz 70% ir internetbanku lietotāji. «Arī citur Eiropā apsver, kā labāk attīstīt cilvēku digitālās prasmes, tādēļ marta sākumā notiks e-prasmju nedēļa,» stāsta S. Bāliņa.
Kā vienu no lielākajiem sasniegumiem e-vides eksperte vērtē iespēju elektroniski nodibināt uzņēmumu. Viņasprāt, būtiska nozīme ir arī tam, ka tagad daudz ērtāk un ātrāk iegūstams e-paraksts, jo vairs nav nepieciešams izmantot viedkarti un iegādāties speciālu ierīci, lai varētu šo viedkarti lietot.
S. Bāliņa uzskata, ka turpmāk jāattīsta veselības un sociālie pakalpojumi, piemēram, lielāku aktivitāti varētu gaidīt no Labklājības ministrijas, lai tiktu realizēti projekti par bezdarbnieku, bērnu kopšanas un citu pabalstu saņemšanu. «Mums ir augsta tehnoloģiju attīstība, bet nereti procesus bremzē nespēja vienoties starp ministrijām un citām institūcijām, ilgstoši norit projektu izvērtēšana. Piemēram, pusotru gadu sprieda par studentu elektronisko reģistrāciju augstskolās, bet pati e-pakalpojuma izveidošana prasīja tikai trīs mēnešus,» norāda S. Bāliņa.