Likumprojekts dos iespēju finanšu ministram - šo amatu pašlaik ieņem Einars Repše (JL) - aizkavēt vai samazināt asignējumus, ja valsts budžeta ieņēmumi attiecībā pret plānotajiem samazinās vairāk par 0,5% un ja budžeta deficīts pārsniedz plānoto par vairāk nekā 0,5% no iekšzemes kopprodukta prognozes. Pēc iebildēm Saeimas Budžeta un finanšu komisija sagatavoja alternatīvo projektu, kas paredz - kad finanšu ministrs izmantos šīs tiesības, viņam būs jāinformē valdība, kas pieņems galīgo lēmumu. Finanšu ministra tiesības nepieciešams paplašināt, lai nodrošinātu starptautiskajiem aizdevējiem solītā izpildi. Ministrs tās varēs izmantot arī tad, ja Valsts kase ziņos par resursu nepietiekamību.
LPP/LC frakcijas priekšsēdim Andrim Bērziņam projekts bija radījis vairākus jautājumus. «Vai Satversmes 1.pantā teiktais, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vēl joprojām ir spēkā vai varbūt valdošā koalīcija domā, ka tas vairs tā nav,» sēdē teica A.Bērziņš. Viņaprāt, piedāvājums ir nedemokrātisks. «Ir arī jautājums, kas man nevilšus nāk prātā… Es neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, taču, vai Latvijā ar šo dokumentu nesākas jauna vadonisma ēra,» vaicāja A.Bērziņš. Viņam nebija pieņemams arī Krišjāņa Kariņa (JL) arguments, ka papildu pilnvaras ministram dos iespēju vērsties pret birokrātu patvaļu, - A.Bērziņš norādīja, ka tas dod iespējas vērsties ne tikai pret birokrātiem, bet visiem iedzīvotājiem. LPP/LC, izņemot Oskaru Kastēnu, kurš projektu atbalstīja, balsoja pret to, Karina Pētersone atturējās.