Diemžēl pagājuši tie laiki, kad mūsu valsts prasīja no Krievijas atpakaļ Abrenes novadu. Kā zināms, nekas nesanāca. Zinoši konsultanti saprata, kas par lietu - prasīt vajadzēja pārliecinošāk un ar tādu gara spēku, ka bezkaunīgais Vladimirs uzreiz parakstītu nepieciešamos papīrus un liktu uz atvadām noasfaltēt ceļus. Tika pieminēti arī konkrēti cilvēki, kuri to spētu.
Andreja Žagara vārds toreiz netika pieminēts. Iespējams, tad jutīgais politikas jautājums pavērstos citādi. Viņš pats iedzimtā kautrībā par sevi neatgādināja.
Bet neko darīt. Lieliskos pārliecināšanas talantus kungs izlietoja savā Operas priekšnieka darbā. Nu, piemēram. Nemaksāja par kanalizācijas izvešanu. Viņi nekad nemaksā. Bet aizgāja pie valdības un stingri pārliecinoši pieprasīja naudu. Tik stingri, ka lielie priekšnieki deva bez aizķeršanās. Citu teātru direktori pieticīgi rubināja, ka viņi maksājot gan par tualeti, gan elektrību un aukstumu, neskatoties uz to, ka uz galda, plauktos un kabatās guļot neskaitāmi atlūgumi. Uz to tika atbildēts, ka viņus varot ļoti labi saprast un pat zināmā mērā just līdzi.
Ko Žagars? Visticamāk, nodzēra ietaupīto kāpostu tajā Ēģiptes cara vārdā nosauktajā bārā. Kopā ar līdzzinātājiem.
Ar laiku arī Operas strādnieki pamanīja - kaut kas nenotiek pareizi. Lieta tāda, ka tur maksā par dziedāšanas vai spēlēšanas ilgumu. Jo vairāk dod dziedāt, jo vairāk naudiņas. Un otrādi. Līdzīgi ar mūziķiem. Ja lielās bungas jāklaudzina divas reizes izrādē, tad skaidrs, ka tur nekas labs nesanāk. Bet vijoli kādā romanču gabalā var iznākt darbināt gandrīz nepārtraukti. Būtu tikai godīgi, ja visiem dziesmas un mūzikas sadalītu līdzīgi. Tāpat arī nav jēgas dziedātājus un dejotājus aicināt no ārzemēm, ja pašiem diezgan.
Lai sniegtu Žagaram palīdzīgu roku, rosīgi darbojās Operas strādnieku arodbiedrības. Diemžēl pretimnākšana un pateicība netika sagaidīta. Gluži otrādi - direktors uzsāka psiholoģisku teroru - vēlos vakaros biedēja aizkavējušos aktīvistus, izlecot no tumša gaiteņa Mefistofeļa maskā.
Tā kā pēdējā laikā repertuārā arī ļoti maz nacionālas ievirzes deju un dziesmu, augšās tika pieņemts lēmums, ka Žagaru jāmaina nost. Palūdza, lai arodbiedrības uzraksta visdemokrātiskākos un godīgākos kandidātus. Ko tad arī jaukā saskaņā izdarīja.
Izcēlās jezga. Autoritārā direktora paziņas no Tutanhamona bāra uzsāka skaļu brēkšanu par mākslu, personībām, talantiem un citām kaunīgai sabiedrībai svešām lietām.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - lai arī jāsastopas ar grūtībām, kurss Operas sakārtošanā ir pareizs.
Daži konsultanta ieteikumi tālākai rīcībai:
- māksliniekiem jānodarbojas ar mākslu un pareizi, ka Maskata kungs atteicies no valdes būšanām. Viņa vietā jānolūko cilvēks ar zināšanu par sūkņiem, elektrības jaudām un materiālu pretestību;
- tā kā Operas nauda ir mūsu visu nauda, valdē jābūt atzinīgi vērtētiem sabiedrības pārstāvjiem. No katra novada pa vienam;
- stingri jāierobežo ārzemnieku nodarbināšana. Tikai ar arodbiedrības piekrišanu;
- darbs Operas valdē pirmām kārtām ir liels gods. Tādēļ algas maksāšana valdes locekļiem tikai devalvē šo iespēju. Var izskatīt jautājumu par ēdināšanas talonu un autobusa biļešu kompensēšanu
PAREIZAIS VIEDOKLIS - jāapzinās, ka ar Operas demokratizēšanu darbs vēl nebūs galā. Kliedzoša problēma ir mūsu basketbola izlase, kur spēles laiks tiek sadalīts nedemokrātiski un par visu būtībā lemj viens cilvēks.
Pie tam - tur arodbiedrība pat nav izveidota.
* ļoti neatkarīgs konsultants