Mūsu vienotā Eiropa ir apguvusi šīs vēstures mācības un pārvarējusi pakta cinisko un postošo ietekmi. Šobrīd igauņi, latvieši, lietuvieši un vācieši ir piederīgi kopējai Eiropas kultūras kopienai, kas sakņojas mūsu ticībā par miermīlīgu, vienlīdzīgu partneru mijiedarbību atvērtā Eiropā. Šīs kopienas pamatvērtības - personiskā brīvība, cilvēktiesību aizsardzība, demokrātija un tiesiskums, kā arī brīvā tirgus ekonomika - iedvesmoja Eiropas brīvības revolūciju 1989. gadā.
Mūsu sabiedrības pamats ir Eiropas valstu savstarpējā uzticība un uzticēšanās mūsu kopīgajam projektam - Eiropai. Tas atsauc atmiņā sadarbību, kas bez aizspriedumiem vienoja mūsu senčus pirms daudziem gadsimtiem, Hanzas savienības uzplaukuma laikā. Tās pamatā ir kopēju vērtību spēks, nevis apšaubāmais likums, ka stiprākajam ir taisnība.
Tomēr Eiropā šādu sadarbību mēs nevaram uzskatīt par pašsaprotamu, par to atgādina parādu krīze. Tā izvērtusies dziļā uzticamības un uzticības krīzē. Ir zudis līdzsvars ne tikai eirozonas valstu tautsaimniecībā. Aizvien dziļākas domstarpības vērojamas arī dalībvalstu viedokļos par Eiropas nākotni. Divus gadu desmitus pēc Berlīnes mūra krišanas mūsu kontinentam draud jauna šķelšanās, šoreiz starp ziemeļiem un dienvidiem.
Mēs nedrīkstam to pieļaut. Bez vienotas Eiropas mūsu valstīm nav nākotnes. Vācija - tāpat kā Igaunija, Latvija vai Lietuva - vienatnē nespēj stāties pretim globalizācijas laikmeta izaicinājumiem. Tādēļ šobrīd, lai atbalstītu Eiropas vērtības, mums vajadzīga dziļāka integrācija. Mums vajag «vairāk Eiropas»!
Mēs esam vienoti savā apņēmībā pārvarēt krīzi, īstenojot Eiropas konsolidācijas, izaugsmes un solidaritātes politiku. No pēdējo gadu pieredzes zinām, cik grūts ceļš mums būs ejams, tomēr esam arī pieredzējuši, ka smagu krīzi var uzveikt ar apņēmīgām reformām.
Igaunijā, Latvijā un Lietuvā veiksmīgi īstenotās reformas mūs iedvesmo virzīties uz priekšu Eiropā pa to ceļu, kas tika sākts, parakstot fiskālās disciplīnas līgumu un izveidojot Eiropas Stabilizācijas mehānisma fondu. Runājot par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta veidošanu, minētās reformas mūs rosina arī turpmāk atbalstīt saprātīgākus tēriņus. Mēs ticam iecerei par gudru izaugsmi, kas paredz mērķtiecīgi ieguldīt inovācijās, lai vislabāk atgūtu Eiropas ekonomisko konkurētspēju.
Līdztekus saprātīgai krīzes vadībai mums jāveicina kopīga domu apmaiņa par Eiropas nākotni. Tas mums visiem ļaus vieglāk pārvarēt turpmākās grūtības. Lai to panāktu, ir jāpaveic trīs galvenie uzdevumi.
Pirmkārt, monetārā savienība jāpielāgo nākotnes prasībām, papildinot to ar ciešāku sadarbību ekonomiskajā un fiskālajā politikā. Tas ir vienlīdz svarīgi gan eirozonas dalībvalstīm Vācijai un Igaunijai, gan eirozonas perspektīvajām valstīm Latvijai un Lietuvai. Mēs vēlamies arī turpmāk demonstrēt solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kas krīzē cietušas vissmagāk. Vienlaikus mums būs jāievēro demokrātijas princips: lielāka atbildība prasa lielākas kontroles iespējas.
Otrkārt, arī turpmāk Eiropas institūcijām ir jābūt efektīvām un demokrātiski atbildīgām. Dziļāka Eiropas integrācija būs iespējama vienīgi tad, ja tās pilsoņiem un valstīm būs pārliecība, ka viņu intereses Eiropas līmenī tiek enerģiski pārstāvētas un tiek nodrošināta demokrātiska uzraudzība.
Treškārt, Eiropa mums jāizveido par patiesi ietekmīgu spēlētāju globālajos procesos. Lai šo potenciālu realizētu, mums jāizstrādā visaptveroša pieeja Eiropas ārpolitikai, kura pilnībā atbilstu mūsu iekšējām vērtībām: miermīlīgai savstarpējai saskarsmei, demokrātijai un solidaritātei. Mēs esam apņēmības pilni kopīgiem spēkiem pārvarēt krīzi, ko pašlaik piedzīvo Eiropas projekts. To veicot, mēs varam paļauties uz uzticību, kas mūsu vienotajā Eiropā saista igauņus, latviešus, lietuviešus un vāciešus. Vēsture mums atgādina, cik vērtīga ir mūsu eiropeiskā uzticības kultūra.
Audronis Ažubalis
Lietuvas Republikas ārlietu ministrs
Urmass Paets
Igaunijas Republikas ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs
Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Gvīdo Vestervelle
Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs