Vitas Vārpiņas ģērbtuvē, kur uz galdiņa smaržo frēzijas, ik pa brīdim iegriežas kāds kolēģis, lai aprunātos par topošo izrādi. Aktrise smej, ka šobrīd, kad viņa pati atrodas kaut kur uz robežas starp Vitu Vārpiņu un savu varoni, tas esot pilnīgi normāli. «Izrādes anotācijā rakstīts, ka tas ir stāsts par konfliktu starp mākslinieku un varu - par lietu, kas bijusi aktuāla visos režīmos. Man pašai šī izrāde ir būtiska citu iemeslu dēļ - tā likusi aizdomāties par to, kāds ir aktiera liktenis, cik būtiska man ir šī profesija un, jā, arī par to, ka mana paaudze pamazām noveco. Un par to, cik daudz ir vērts ziedoties. Tātad - par eksistenciālām lietām,» Vita nosaka.
Par to visu viņai nācies daudz domāt arī tāpēc, ka, mēģinot šo izrādi, abus savus bērnus aktrise beidzamajās nedēļās tikpat kā neredzot: «Kad eju prom no mājas, viņi vēl guļ. Kad nāku mājās, jau guļ...» Arī paaudžu maiņa Vitu skar tieši: teātrī pamazām ienāk jaunie aktieri, savukārt izrādē kādā brīdī Artūra Skrastiņa atveidotais Moljērs Madlēnas Bežāras vietā priekšroku dod citai - jaunākai aktrisei. «Negribu teikt, ka baidos par savu vietu teātrī,» Vita trīsreiz piesit pie koka galdiņa virsmas un piebilst, ka režisori viņai aizvien vairāk liek spēlēt māšu lomas. «Tomēr teātris, kurā nemainās paaudzes, ir miris,» uzsver V. Vārpiņa.
Sākot apspriest, cik dziļi skatītāji būs gatavi uztvert Bulgakova darbā iekodēto informāciju, secinām, ka daudzi no izcilā krievu literāta darbiem labākajā gadījumā lasījuši Meistaru un Margaritu un Suņa sirdi. «Vēl gan ir Ārsta piezīmes,» sarunā iesaistās Vitas kolēģe Aija Dzērve. Aktrises secina, ka tas laikam arī ir viss, jo vairāk Bulgakova darbu latviski nav pieejami. «Nekas, domāju, ka katrs te atradīs kaut ko sev, jo izrādē tiek runāts arī par citām lietām, kas ir aktuālas ikvienam no mums,» spriež V. Vārpiņa.
Kad teātra iekšējā translācijā atskan aicinājums «Kliedzēji, lūdzu, uz aizkulisēm!», aktrise smejot teic, ka jāiet drusku pakliegt. «Režisors pašreiz mēģina izlolot un izauklēt savu sen iecerēto izrādi. Ļoti ceru, ka mums izdosies viņam palīdzēt.»