maijā Saeima nobalsotu par līgumu otrajā un galīgajā lasījumā. Taču Zaļo un Zemnieku savienības līderi jau ir paziņojuši, ka turpmākās sarunas vairs nebūs tik vienkāršas un aicinās atlikt līguma galīgo ratifikāciju līdz rudenim, Dienai sacīja Kārlis Seržants (ZZS), kurš to bija vēlējies paziņot no tribīnes, bet nesaņēma vārdu, jo bija novēloti pieteicies.
ES fiskālās disciplīnas līgumu, kura nosaukums ir Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, šā gada 2. martā parakstīja 25 ES dalībvalstis, izņemot Čehiju un Lielbritāniju. Līgums ir vērsts uz Eiropas monetārās savienības nostiprināšanu un paredz virkni pasākumu, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu eirozonas valstīs, pie kurām Latvija vēl nepieder. Pēc O. Ē. Kalniņa rīcībā esošās informācijas līgumam atbalstu jau izteikušas piecas valstis. Igaunijā ratifikācija aizkavējoties procedūras dēļ. Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas valstis, un ir plānots, ka tam jānotiek līdz šā gada beigām. Premjers V. Dombrovskis neredz pamata vilcināties, jo daudz svarīgāk ir jau tagad raidīt pozitīvus signālus, ka mūsu valsts ir gatava nodrošināt fiskālo disciplīnu, kas būšot arī signāls finanšu tirgiem - tas ļaujot tālāk strādāt pie kredītreitinga paaugstināšanas un attiecīgi samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Šos premjera argumentus ar izpratni novērtēja arī ZZS un piekrita, ka ir svarīgi raidīt šo signālu citām ES dalībvalstīm, taču ZZS vēlas no tām saņemt pretim atbalstošu attieksmi pret Latvijas centieniem panākt labvēlīgus nosacījumus lauksaimnieku tiešmaksājumu un kohēzijas politikas jautājumos. «Mūsu balsojums bija avanss premjeram un valdībai, jo rezultātu jau redzēsim tikai rudenī. Taču mēs gribam, lai mūsu soli novērtē Eiropas lielās valstis,» uzsvēra ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atgādinot, ka ZZS vienmēr ir atbalstījusi Latvijas virzību uz ES un tās vērtības, tāpēc no šī viedokļa balsojums ir loģisks.
Vairāki ZZS deputāti dienu iepriekš bija rezervēti pret līgumu, radot iespaidu, ka vēlas sarunās panākt kādus politiskus vai praktiskus ieguvumus, piemēram, atbalstu ZZS vadīto pašvaldību interesēm. V. Dombrovskis skaidri neatbildēja, ko viņam nācies ZZS frakcijai apsolīt un, vai to būs iespējams izdarīt līdz 31. maijam. Taču viņš cer uz pozitīvu sarunu iznākumu. Savukārt ZZS deputāti norāda, ka tagad tās vairs nebūs tik vieglas. ZZS līderis Raimonds Vējonis Dienai teica: «Tas, ka mēs konceptuāli līgumu atbalstījām, nenozīmē, ka mēs par to balsosim 2. lasījumā.» Taču viņš arī uzsvēra, ka V. Dombrovskis «nav pelnījis spļāvienu sejā», kādu viņš būtu saņēmis, ja ZZS rīcības dēļ līgums nesaņemtu vajadzīgo atbalstu. Dana Reizniece-Ozola, kura frakcijā pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij, arī uzskata, ka ar ratifikāciju 2. lasījumā nav jāsteidzas, ZZS arī raudzīsies, lai «valdībai Brisele nekļūst tuvāka par Latvijas interesēm».