Abas literātes savu pieredzi nav slēpušas, kaut pieeja viņām bijusi atšķirīga. «Brīnos pat, ka Maira piekrita, zinu, ka viņai tas bija smagāk. Mani diezgan bieži aicina runāt par šādām tēmām, un es piekrītu, jo man patīk būt kopā ar jauniešiem. Gribētu viņiem līdzināties - viņiem nav bail, piemēram, uzdot jautājumus par to, kāda ir dzīves jēga, vai eksistē Dievs,» saka A. Manfelde. Savukārt M. Asare, jautāta, vai narkomānijas tēmas publiska pārrunāšana nav personiski smaga, atbild: «Vairs ne. Esmu ārā no tā loka, un runāt nav grūti. Cita lieta, ka nekas glaimojošs man tas, protams, nav.»
Abas, par spīti brīžam ne vieglajām pārdomām, savu pieredzi jau iepriekš ierakstījušas arī literāros darbos. M. Asare, kura cietumā par narkotiku lietošanu un tirgošanu nonāca jau kā atzīta dzejniece, 2009. gadā izdeva prozas darbu Sieviešu zona, savukārt A. Manfelde uzrakstījusi autobiogrāfisku romānu Adata, ko vēlāk pārstrādāja libretā Zigmara Liepiņa muzikālajai drāmai ar tādu pašu nosaukumu. Kā tapuši vārdi hitam Ja tu man esi, jaunieši jautājot visbiežāk.
Vai mākslai ir sociāla atbildība? «Nē, māksla nevienu neizglābs,» nopietni atbild M. Asare. «Tomēr māksla padara cilvēku brīvāku un stiprāku. Pieļauju, tas, ko stāstu, atšķirsies no tā, ko par atkarībām saka speciālisti. Es varbūt esmu cerīgs piemērs - pierādījums, ka viss ir atkarīgs no paša. Bet es zinu - bez melošanas sev jāsaprot, ko tu pats gribi. Ir jāzina, jāsajūt, ka vairāk par visu gribi būt brīvs.» A. Manfeldes recepte ir līdzīga: «Dzīvē svarīgākais ir skaidri principi. Ja tos ievēro, viss kārtībā. Visu briesmu pamats ir garīga nabadzība. Un garīgi nabadzīgs var būt gan bomzis, gan bagāts cilvēks.» Tāpēc sarunas uzstādījums («Kā man teica - nabadzība kā pirmais solis uz narkomāniju,» novelk dzejniece) nav gluži precīzs. «Taisnība, esmu bijusi bomžu apdziedātāja, bet ne jau tāpēc. Es rakstu par nabadzīgiem cilvēkiem, jo viņi retāk maskējas aiz solārijiem vai sociālām padarīšanām. Vienkārši - viņu būtība skaidrāk redzama,» nobeidz A. Manfelde.
«Lietas jau nenāk klāt un nesaka - es esmu tas, kas tevi iegrūdīs ellē. Jauniešiem bez dzīves pieredzes ir vēl daudz grūtāk nekā pieaugušajiem,» uzskata M. Asare. Abas cer, ka jauniešiem būs jautājumi par to, ko viņas spēj pastāstīt. Bet galvenais, ka viņi nebūs tukši cilvēki. Tad arī risks nonākt neglaimojošā situācijā esot mazāks.
SARUNA
Tikšanās ar rakstniecēm Mairu Asari un Andru Manfeldi
24.III plkst. 12 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Pils laukums 2)
Ieejas maksa skolēniem Ls 0,50, pieaugušajiem Ls 1. Grupu pavadošiem pedagogiem ieeja bez maksas