Ministra biroja vadītāja Nellija Titova, vaicāta, vai augstākās izglītības reformām ir koalīcijas partneru atbalsts, atbild piesardzīgi. Pieredze liecinot, ka pat gadījumos, kad parlamenta frakcijās jūtams atbalsts IZM iecerēm, Saeimas komisijā ir «cits diskusiju līmenis». Kad R. Ķīlis aktīvi konfliktēja ar daļu no augstskolu pārstāvjiem, medijus apskrēja kadri, kur V. Dombrovskis, nostājies blakus augstskolu pārstāvjiem, bargi kritizē izglītības un zinātnes ministru. Tas tika tulkots kā premjera nostāšanās R. Ķīļa opozicionāru pusē. V. Dombrovskis gan iebilst, ka norādījis uz konkrētiem darbiem, kas R. Ķīlim būtu jāpaveic, un «tā nav nekāda pozicionēšanās». «Manuprāt, jāķeras klāt pie augstākās izglītības reformu plāna un ministram ir jānodrošina saprātīgs dialogs ar nozari,» uzsver V. Dombrovskis. Iepriekšējais nozares reformu plāns beidz darboties 31. decembrī, bet jauna joprojām nav. Arī koalīcijas darba grupa, kam jāstrādā pie reforma plāna, lai nodrošinātu tam Saeimas vairākuma atbalstu, pusotra mēneša laikā neesot sasaukta.
No daļas premjera partijas biedru jūtama ļoti skeptiska attieksme pret R. Ķīli, īpaši aktīvi viņu kritizējusi atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēde Ina Druviete, taču V. Dombrovskis apgalvo, ka spiedienu šajā ziņā neizjūtot. Savukārt VL!-TB/LNNK frakcijas priekšsēža vietnieks Raivis Dzintars diplomātiski atbild uz jautājumu par nacionālās apvienības atbalstu R. Ķīlim. Koalīcijas darba grupa vērtēs katru priekšlikumu atsevišķi un piedāvājuma kopainu, viņš raksta īsziņā Dienai.
IZM līdz ar informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību augstākās izglītības un zinātnes reformu jomā valdībā iesniegusi arī savu reformu plāna versiju. Pie tā izstrādes IZM gan ķērās ar «gariem zobiem», tā reaģējot uz kritiku, ka nozares pārstāvjiem nepietiek tikai ar ministra izteikumiem medijos vai video rullīšos, nepieciešams arī konkrēts plāns. Vairīšanās no tā piedāvāšanas tulkojama kā mēģinājums pasteidzināt pārmaiņas augstākajā izglītībā, jo plāns ir jāsaskaņo ar nozari, kas vismaz uz laiku var noraut stopkrānu tālākām darbībām. No otras puses - nemaz nemēģinot to saskaņot ar nozari un tā vietā atklāti konfliktējot, grūtāk sokas reformu ieviešana. Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Inese Stūre akcentē, ka plānu valdībai tikai atrādīšot, jo tā vēl nav dokumenta galīgā versija. IZM pati pie tā vēl strādāšot, līdz aprīlim notiks arī plāna apspriešana.
I. Druviete skeptiski vērtē pašreizējo informatīvā ziņojuma versiju, norādot gan uz juridiskām niansēm, gan dokumenta neviendabīgo kvalitāti un atrautību no Augstākās izglītības padomes izstrādātās Augstākās izglītības attīstības koncepcijas. Vājākās dokumenta vietas esot augstākās izglītības iestāžu tipoloģija un sadaļa par finansējumu - tajās vēl esot daudz neskaidrību.
Par nepieciešamību pēc dziļām augstākās izglītības reformām sāka runāt jau pirms trim gadiem, taču reformas uz priekšu virzās lēni. «Tam varētu piekrist,» norāda V. Dombrovskis un piekrīt, ka vainīga arī diezgan liela sistēmas inerce. Iepriekšējā pieredze liekot viņam būt atturīgam par iespēju divu gadu laikā būtiski konsolidēt resursus. Visu triju Dombrovska valdību laikā bijusi tikai viena reorganizēta augstskola - Policijas akadēmija. «Atceramies, cik liela bija pretestība,» teic premjers.
Entuziasmu atbalstīt procesus var mazināt arī IZM praktiskās darbības, kas ne vienmēr bijušas kvalitatīvas, piemēram, daudz kritizētā studiju programmu pārvērtēšana, izriet no Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa teiktā. Lai sadarbība ar nozari veiktos labāk, IZM iecerējusi parakstīt sadarbības memorandu ar lielākajām Latvijas augstskolām.