Programmas saspiež
Lai gan ilgstoši diskutēts par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā, kā arī sāpīgajiem augstskolu finansējuma griezieniem, jaunos studentus būtiskas pārmaiņas neskars. Lielākoties augstskolas atzīst, ka nevienu no pašreizējām studiju programmām neslēgs. Izņēmums ir tikai Liepājas Universitāte (LiepU), kas šovasar neuzņems studentus 12 no 48 pašreizējām studiju programmām. LiepU rektors Oskars Zīds stāsta, ka tajās pērnvasar pieteicās vismazāk studentu. Nepopulāro programmu loks esot plašs - no pedagoģijas un sociālās aprūpes līdz humanitārajām zinātnēm. Rektors gan pieļauj - varbūt ar laiku interese atjaunosies un nākotnē programmas atkal varēs atvērt.
Taču jaunu studiju programmu nākamgad varētu būt maz. Lielākās valsts augstskolas katra piedāvās pāris jaunumu, dažas pat nepiedāvās vispār. Līdzīga situācija ir privātajās augstskolās. Nacionālās izglītības iespēju datubāzes vecākā speciāliste Indra Garā stāsta, ka tendence no jaunu programmu veidošanas tirgus pieprasītās jomās ir mainījusies uz pašreizējo programmu saspiešanu, lai tās realizētu īsākā laikā. Iepriekš koledžas līmeņa izglītību varēja iegūt 2,5-3 gados, bet tagad augstskolas cenšoties šo laiku samazināt līdz diviem gadiem.
Arī vairāku speciālistu norādes uz pārlieku lielo augstskolu skaitu Latvijā, par ko rudenī daudz diskutēts, izmaiņas topošajiem studentiem neradīs. Iemesls augstskolu skaita kritikai bija ne tikai materiālo resursu, bet arī mācībspēku trūkums, kas noplicina studiju kvalitāti. Tomēr nav signālu, ka kāda augstskola nākamajā studiju gadā varētu darbu neturpināt.
Arī par jaunu starpaugstskolu sadarbības iespēju meklēšanu īpašs entuziasms nav manāms. Daži sadarbības piemēri jau ir, piemēram, Banku augstskolas, Ventspils Augstskolas (VeA) un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas doktora studiju programma Biznesa vadība. Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis stāsta, ka plānots veidot Latgales augstskolu konsorciju, lai novērstu programmu dublēšanos reģionā, taču citas augstskolas pret sadarbību izturas piesardzīgi.
Tā nav tikai augstskolu, bet arī politiķu vaina - Saeimā ilgstoši iestrēdzis Augstākās izglītības likumprojekts, kam būtu jārada priekšnoteikumi kopīgu studiju programmu un studiju moduļu veidošanai. Pašreizējais likums šādu iespēju neparedz.
Slēptā bezdarba forma
Par spīti krīzes negatīvajai ietekmei uz iedzīvotāju maciņu, kā arī krasajam vidusskolu beidzēju skaita sarukumam pēdējos gados, augstskolas ir visai optimistiskas savās prognozēs par to, kāds varētu būt jauno studentu pieplūdums šoruden. Lielākoties tās pieļauj, ka tas varētu saglabāties pašreizējā līmenī, tātad arī konkurss uz studiju vietām augstskolu ieskatā varētu noturēties pērnā gada līmenī.
Šādam optimismam pamatu rada negaidīti lielais studēt gribētāju pieplūdums pērn - to atzīst gandrīz visas augstskolas. Tiesa, par nepilna laika neklātienes studijām pagājušajā gadā interese bijusi ļoti maza, taču pilna laika studiju programmās bijis ne tikai pienācīgs konkurss par budžeta vietām, bet arī negaidīti daudz cilvēku, kas piekrituši studēt par maksu.
Tas varētu nozīmēt, ka daži krīzes nospiedumi augstskolām pat palīdz, jo līdz ar darba tirgus problēmām cilvēki var vairāk laika veltīt mācībām, tāpēc studijas no «piestudēšanas» paralēli darbam daudziem kļuvušas par pamatdarbu.
Augstākā izglītība pēdējos gados kļuvusi par «slēpto bezdarba formu», tā šo situāciju raksturo VeA rektors Jānis Vucāns. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts norāda - krīzes laika pārlaišana augstskolās ir izdevīga arī tāpēc, ka studenti var saņemt kredītus gan studiju maksas segšanai, gan sadzīves tēriņiem. Viņš pats gan negaidīti lielo maksas studentu skaitu izskaidro ar to, ka cilvēki sākuši apzināties inženierzinātņu perspektīvu.
Tomēr ne visi rektori ir tik optimistiski. Rektoru padomes priekšsēdis un DU rektors Arvīds Barševskis pieļauj, ka kopumā augstskolām «var būt problēmas ar studentu nolasīšanu», jo, viņaprāt, negatīvu ietekmi uz studentu pieplūdumu var atstāt pašu rektoru publiski paustā kritika par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Arī Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova rēķinās, ka topošo studentu būs mazāk un šovasar «par studentiem būs jāpacīnās». Par to liecinot jauniešu plūsma uz ārzemju augstskolām, kā arī augstās banku procentu likmes studiju kredītiem.
Kurās programmās gaidāms lielākais konkurss uz studiju vietām? Visticamāk, turpināsies līdzšinējās tendences. Arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pauž, ka LU populārāko programmu tops varētu būt tradicionālais - vadības, komunikāciju un tiesību zinātņu bakalaura programmas. «Tomēr vienlaikus jau pērn iezīmējās arī jaunas vēsmas: aug jauniešu interese par valsts prioritārajām nozarēm - dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.»