Taču eiro ieviešanas gadījumā bankām nevajadzētu zaudēt modrību - eiro Latvijā ir un paliks ārvalstu valūta, pat ja būsim oficiāli EZ dalībnieki. Monetārā politika tiks veidota atbilstoši EZ kopējām vajadzībām, bet Latvija veidos stipri mazāk par 1% tās ekonomikas. Mūsu spējas atdot kredītus eiro ir un būs atkarīgas no ekonomikas eksportspējas, šajā ziņā pilnīgi nekas nemainīsies. Lata kursa saglabāšana krīzes laikā nekādi neglāba bankas no zaudējumiem saistībā ar neapdomīgi izsniegtiem kredītiem. Taču tiktu novērsta varbūtība, ka valūtas kursu un līdz ar to arī ekonomiku kādā brīdī krietni izšūpotu finanšu tirgus panikas lēkmes. Var iztēloties situācijas, kurās noderētu iespēja komercbankām tieši aizņemties naudu no ECB. Rezumējot līdz šim teikto finansistu žargonā - eiro nerisinātu maksātspējas problēmas, bet varētu mazināt likviditātes riskus.
Ir bieži dzirdēts, ka pievienošanās EZ ļautu lētāk pārfinansēt parādu. Šobrīd šādam apgalvojumam nav empīriska pamata. Ar Latviju salīdzināmu valstu EZ nav, bet, salīdzinot Čehiju un Slovākiju, Zviedriju un Somiju, redzams, ka no šī viedokļa atrašanās eirozonā šobrīd drīzāk ir mīnuss. Taču, ja krīze tiks risināta sekmīgi, šis arguments atkal var aktualizēties, bet var arī jautāt, vai valstij ar Latvijas parādu līmeni un tā izmaiņu virzienu, IKP izaugsmes tempu, eksporta apjomu un diversifikācijas pakāpi, kā arī politisko kultūru vispār būtu jāsatraucas par to.
Viens no galvenajiem riskiem pašreiz ir tas, ka Latvija, pievienojoties EZ, var kļūt par upuri citu finansiālas bezatbildības sekām. Pat ja mums izdotos pievienoties EZ ar norunu, ka par veciem grēkiem neatbildam, tad biedru spiediens vai vienkārši neparedzami apstākļi vēlāk var piespiest riskēt ar nodokļu maksātāju naudu svešu ugunsgrēku dzēšanai. Tāpat daļa EZ dalībvalstu šobrīd riskē iekulties zaudējumos tā dēļ, ka cilvēki no krīzes skarto valstu banku sistēmām pārved, teiksim, uz Vāciju naudu, šī spoguļattēls ir Vācijas Centrālās bankas prasības pret ECB, kuras krīzes padziļināšanās gadījumā ECB varētu nebūt spējīga dzēst. Jau pašlaik uz Latviju ceļo nauda no EZ «mīkstās» perifērijas, šobrīd tas īpašus riskus nerada, bet, kļūstot par EZ dalībvalsti, mēs varētu iekulties ļoti smalku ļaužu ķibelē. Tāpat nevar izslēgt risku, ka ECB neatgūs pret vārgo dalībvalstu parādzīmēm izsniegto naudu, kas tad būs jāsedz citām dalībvalstīm.
Ļoti populārs ir drošības politikas arguments. Tātad - mums arvien dziļāk jāintegrējas visās iespējamās Eiropas struktūrās, lai mums nekad vairs neuzbruktu - paši ziniet kas. Tas pārsniedz manas saprašanas spējas - ar ko uzbrukums NATO un ES dalībvalstij pēc būtības atšķirtos no uzbrukuma NATO, ES un eirozonas dalībvalstij.
Nākamā gada laikā eirozona un pasaule var mainīties tik ļoti, ka dzīve uz daudziem jautājumiem atbildēs mūsu vietā.
*DNB bankas ekonomikas eksperts