Pār vēlēšanām jauni mākoņi

Sergejs Dolgopolovs: Valsts prezidents nosauc premjera kandidātu, uzticot veidot valdību partijai, kas ieguvusi visvairāk vietu Saeimā.
Egils Levits: Satversme dod formālas tiesības nosaukt premjera kandidātu, bet politiski prezidents nevar izvirzīt jebkuru kandidātu - ir jāskatās, kurš var izveidot vairākuma valdību. Valsts prezidentam nav aktīvi jāiejaucas vairākuma veidošanā Saeimā, jo tā atspoguļo vēlētāju gribu. Nevienu partiju nevar izslēgt, bet ir jāskatās, vai tās darbība atbilst Satversmei un vai šāds vairākums nevar radīt Satversmes pārkāpumus, bet tas būtu ekstrēms gadījums, un Latvijā, manuprāt, šāda situācija nevar rasties. Valsts prezidents ir Satversmes sargs.
Sergejs Dolgopolovs: neredzu nevienu politisko spēku, kas būtu pret Latvijas interesēm.
Raimonds Vējonis: parlamentārā valstī Valsts prezidentam jārēķinās ar spēku samēru Saeimā. Ja tās vairākums vienojas ar Saskaņu, prezidentam nav jāiejaucas, bet viņam ir tiesības izteikt viedokli par ministru kandidātiem, lai būtu pārliecība, ka valdība ir darboties spējīga.
Mārtiņš Bondars: Valsts prezidents, nosaucot premjera kandidātu, pamato savu izvēli. Nevar būt tā, ka atnāk vairākums un noliek priekšā savu premjeru. Premjera kandidātam būtu jānāk no partiju priekšsēdētāju vidus.
(No diskusijas Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā 20. maijā)